Kino muzeja atvēršana "Muzeju nakts" krāsās

TVNET
CopyDraugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Tiks atklāts Kino muzeja informatīvais centrs, kurā turpmāk būs iespēja iepazīties un noskatīties pēdējo 15 gadu laikā tapušajās latviešu filmas, kā arī aizsākts kinovēstures lekciju un seansu cikls, kas turpmāk būs viens no Kino muzeja darbības virzieniem.

2006.gada 20.maijā "Muzeju nakts" ietvaros Nacionālais Kino centrs aicina uz pirmo jaunā Kino muzeja satikšanos ar saviem apmeklētājiem Peitavas ielā 10/12. Filmas tiks rādītas gan kinoteātros, gan nelielākai auditorijai Kino muzeja jaunajās telpās Peitavas ielā. Kino muzeja pastāvīgā ekspozīcija sāks darboties 2006.gada rudenī.

Sadarbībā ar Gētes institūtu Rīgā un Francijas Kultūras centru skatītājiem tiks piedāvātas divas filmas — XX gs. antiutopiju klasika. Režisora Frica Langa filmas "Metropole" seanss pasaulslavenā pianista Aļošas Cimmermana klaviermūzikas pavadījumā kinoteātrī "Rīga" notiks 20.maijā, savukārt Žana Lika Godāra filma "Alfavilla" tiks demonstrēta 21.maijā. Kinoteātrī "Rīga" būs skatāma arī filmas "Metropole" plakātu izstāde, savukārt Peitavas ielā 10/12 notiks antiutopiju tēmai veltīta lekcija.

20.maijā plkst.19.00 kinoteātrī "Rīga" Nacionālais Kino centrs sadarbībā ar Gētes institūtu Rīgā piedāvā noskatīties kino klasikas seansu — Frica Langa filmu "Metropole" un tai veltītu izstādi, tādējādi piesakot Nacionālā Kino centra paspārnē topošo Kino muzeju. 1927.gadā uzņemtā filma ir nozīmīgs atskaites punkts kino vēsturē. Rīgā tiks demonstrēta pirms pāris gadiem restaurētā filmas "Metropole" kino kopijas versija ar starptitriem vācu valodā, nodrošinot tulkojumu latviešu valodā. Seansu īpašu padarīs mēmā kino tradīcijām atbilstošais dzīvās mūzikas fons — filmu uz klavierēm pavadīs pasaulslavenais, Rīgā dzimušais pianists Aļoša Cimmermans. Kinoteātra telpās tiks izvietota arī filmai Metropole" veltīta plakātu un filmas skiču izstāde.

Pēc filmas un plakātu izstādes apmeklējuma visi interesenti tiek aicināti uz Vecrīgu Peitavas ielu 10/12, kur sākot no plkst.22.00, dzerot kino tēju zem zvaigžņotām debesīm, topošajā Kino muzejā būs iespējams noskatīties daļu no pēdējo 15 gadu laikā Latvijā tapušām filmām un atvērt elektronisko Latvijas filmu katalogu. Muzejā arī turpmāk katru darbadienu interesenti varēs noskatīties savas izvēlētās Latvijas filmas latviešu un angļu valodā. Regulāra ekspozīcija būs pieejama, sākot ar 2006.gada rudeni.

Nākamā filma — antiutopija — kinoteātrī "Rīga" tiks demonstrēta 21.maijā plkst.19.00. Tā ir Žana Lika Godāra filma "Alfavilla". Paralēli filmu seansiem, kas turpināsies rudenī, būs iespējams noklausīties arī lekcijas par filmām — XX gadsimta antiutopijām. Pirmo no tām Kino muzejā 26.maijā plkst 17.00 piedāvās asociētais profesors Viktors Freibergs.

"Muzeju naktī" pasākuma rīkotāji aicina nepalaist garām vienreizēju iespēju noskatīties divas no "pasaules kino klasikas zelta fonda" filmām un paciemoties jaunajās, topošā Kino muzeja telpās.

Metropole ("Metropolis"), režisors Fricis Langs, Vācija, 118 minūtes, melnbalta, 1927.gads Gigantisko Metropoli pārvalda magnāts, kurš mīt izredzētajiem atvēlētajos "debesu dārzos", kamēr proletārieši sūri vergo pazemē. Viņu mierinātāja lomu uzņēmusies Marija. Magnāts uzdod izgudrotājiem radīt robotu — Marijas kopiju, kuram jāizprovocē strādnieki uz dumpi, lai tos nežēlīgi sodītu.

"Filma "Metropole" ir viena no XX gs. vācu mēmā kino spilgtākajām virsotnēm, tās ietekme uz fantastikas filmas žanru ir un kino priekšstatiem par nākotnes civilizāciju turpinās joprojām. "Metropole dēvēta gan par visu laiku vismuļķīgāko filmu, gan izpelnījusies apzīmējumu: "Viens no lielākajiem kino jelkad radītajiem neprātiem". Filma var dižoties ar gigantismu, tā izmaksāja tolaik astronomisku summu — 7 miljonus vācu marku, tajā filmējas astoņi galveno lomu tēlotāji, 750 otrā plāna aktieri, 25 tūkstoši statistu vīriešu, 11 tūkstošu statistu sieviešu, 750 bērni. Mākslīgā cilvēka — robota Marijas radīšanas epizode zinātnieka laboratorijā ir kļuvusi tikpat klasiska kā "mehāniskais balets"" (Normunds Naumanis, Dita Rietuma "365 dienas filmas").

Alfavilla ("Alphaville"), režisors Žans Liks Godārs, Francija/Itālija, 99 minūtes, melnbalta, 1965.gads. Amerikāņu privātdetektīvs Lemmy Caution, maskējies kā izdevuma "Figaro — Pravda" pārstāvis Ivans Džonsons, ierodas Alfavillē — futuristiskā pilsētā uz kādas citas planētas. Lammy Caution misijas mērķis ir atrast nenotveramo Alfavillas radītāju — zinātnieku vārdā Von Braun, kas ir aizliedzis jelkādu mīlestības vai pašiniciatīvas izpausmi un pārrauga ikvienu pilsētas iedzīvotāju darbību ar kompjūtera un automātisku norāžu palīdzību.

Žana Lika Godāra futūristiskā vīzija iemieso sevī melnās, gangsterfilmas, romantiskas melodrāmas un popkultūras sintēzi, radot īpatnēja humora un oriģināla stila piesātinātu filmu. Par spīti aktieru vizuāli bezkaislīgās spēles un tumšās filmas vides radītai bezjēdzības noskaņai, tā pauž cilvēka neatkarības ideju, pateicoties tam raksturīgajai spējai just un ļauties emocijām.

KomentāriCopyDraugiem X Whatsapp

Nepalaid garām!

Uz augšu