Pazolīni filmas nebeidz šokēt ar savu atklāto erotismu, taču tas ir pilnīgi pretējs tam, kas mūsdienās tiek piedāvāts šajā žanrā. Parasti erotisko filmu mērķis ir izraisīt skatītājos erotisku noskaņojumu, savukārt Pazolīni filmas ir klaji naturālistiskas, un erotikas tajā ir tikpat, cik dzīvē, un tā tiek rādīta tikpat tieši un neuzbāzīgi kā viss pārējais.

Viņš bija traks it visā – mākslā un dzīvē, sociālo netikumu atmaskošanā, savās estētiskajās simpātijās, romānos, dzejā, traģēdijās, kritikā, daudzējādā ziņā pretrunīga un izaicinoša personība. Viņa traģēdija slēpās sātaniskajā enerģijā, kas plūda kā lava. Viņā un ap viņu liesmoja elles ugunis, izvagojot viņa trauksmaino seju, kurā katra grumba liecināja par neapšaubāmu ģenialitāti.

Kas gan ir gadsimta ceturksnis pret veselu laikmetu?

Pazolīni nepaspēja izdzīvot savu laiku un laikmetu. Viņš gāja bojā, atstādams mums, saviem laikabiedriem un pēctečiem, mīklu, kas norāda uz viņa mākslas, domu un kaislību fenomenu, – kas notiktu, ja viņam būtu dota iespēja turpināt dzīvot un radīt. Iespējams, tas nemaz nav nepieciešams, tā kā Pazolīni dzīve pārtrūka savā augstākajā punktā.

PJĒRA PAOLO PAZOLĪNI FILMAS

MATEJA EVAŅĢĒLIJS "Il Vangelo Secondo Matteo"

1964, Itālija, Francija, 137 min Režisors: Pjērs Paolo Pazolīni Lomās: Enrike Irasoki, Margerita Karūzo, Suzanna Pazolīni, Marčello Morante, Mario Sokrate, Nineto Davoli

Filma veltīta pāvesta Jāņa XXIII piemiņai

Balvas: Venēcijas kinofestivāla žūrijas speciālbalva un ekumeniskās žūrijas lielā balva, Itālijas Žurnālistu asociācijas prēmija Silver Ribbon par labāko režiju, Itālijas Žurnālistu asociācijas prēmija Silver Ribbon Tonīno Delli Kolli par labāko operatora darbu, Itālijas Žurnālistu asociācijas prēmija Silver Ribbon Danilo Donati kā labākajam tērpu māksliniekam

ĶĒNIŅŠ EDIPS "Edipo Re"

1967. g., Itālija - Alžīrija, 104 min Režisors: Pjērs Paolo Pazolīni Lomās: Silvāna Mangāno, Franko Čiti, Alīda Valli, Karmelo Bene, Lučāno Bertoli, Nineto Davoli, Frančesko Leoneti, Džandomeniko Davoli, Pjērs Paolo Pazolīni

Filma ir Sofokla traģēdijas brīva adaptācija. Darbība sākas mūsdienās, tad tā tiek pārnesta uz Seno Grieķiju, un pirms fināla galvenais varonis atkal nokļūst mūsdienu pilsētā.

Balvas: Itālijas Žurnālistu asociācijas prēmija Silver Ribbon Alfrēdo Bini kā labākajam producentam, Itālijas Žurnālistu asociācijas prēmija Silver Ribbon Luidži Skačanočem par labāko māksliniecisko noformējumu

„Incests šajā gadījumā nav svarīgākais, būtiski ir centieni atbrīvoties no tēva varas. Vienlaikus tā ir atbrīvošanās no vēsturiskās nastas, ko radījuši mūsu tēvi, kuri ir par to atbildīgi.” P. P. Pazolīni

TEORĒMA "Teorema"

1968. g., Itālija, 98 min Režisors: Pjērs Paolo Pazolīni Lomās: Terenss Stemps, Silvāna Mangāno, Masimo Džiroti, Nineto Davoli, Laura Beti, Anna Vjazemski, Karlo De Medžo, Suzanna Pazolīni

Respektablā buržuāziskā ģimenē ierodas Svešinieks, kurš izraisa iekāri visos mājas iemītniekos neatkarīgi no dzimuma un vecuma. Pēc viņa aiziešanas visu ģimenes locekļu dzīve ir ievērojami mainījusies...

Balvas: Venēcijas kinofestivāla Grand Prix Laurai Beti par labāko sieviešu lomu, Starptautiskā Katoliskā kinocentra balva P. P. Pazolīni

MĒDEJA "Medea"

1969. g., Itālija - Francija - VFR, 110 min Režisors: Pjērs Paolo Pazolīni Lomās: Marija Kallasa, Lorāns Terzijefs, Masimo Džiroti, Džuzepe Džentile, Margareta Klementi, Serdžo Tramonti

Filma ir Kolhīdas valdnieces Mēdejas mīlas un nāves stāsts. Režisora versija par Eiripīda traģēdiju.

„Es atveidoju Mēdeju tādu, kādu to jutu: karstasinīgu, iekšēji mierīgu, bet ļoti spēcīgu. Viņa ir ciešanu un naida plosīta, pēc tam kad pagājis laimīgais laiks ar Jāsonu.” Marija Kallasa

TRILOĢIJA:

Triloģija ir himna miesai, fiziskā skaistuma harmonijai ar pasauli un dvēseli. Ne velti šīs filmas mēdz dēvēt arī par dzīves triloģiju, kurā Pazolīni ir pavēstījis savu dzīves filozofiju kultūrvēsturiskā griezumā: dzīve ir patiesa bauda, kas ietver arī mīlas un mākslas baudīšanu.

Zīmīgi, ka vīrieši filmā ir daudz simpātiskāki, naivāki un pievilcīgāki par sievietēm, kuru raksturi ir shematiski un nereti dēmoniski. Iespējams, tā ir autora paša seksuālo kaislību ietekme...

KENTERBERIJAS STĀSTI "I Racconti Di Canterbury"

1972. g., Itālija - Francija, 111 min Režisors: Pjērs Paolo Pazolīni Lomās: Nineto Davoli, Pjērs Paolo Pazolīni, Džozefīne Čaplina, Toms Beikers, Laura Beti, Hjū Grifits, Franko Čiti, Vernons Dobčevs

Berlīnes kinofestivāla balva Zelta lācis

DEKAMERONS "Il Decameron"

1970. g., Itālija - Francija - VFR, 111 min Režisors: Pjērs Paolo Pazolīni Lomās: Franko Čiti, Nineto Davoli, Silvāna Mangāno, Pjērs Paolo Pazolīni, Jovans Jovanovičs, Gvido Manāri, Džovanni Davoli

Džovanni Bokačo atklātās noveles par seksuālajiem piedzīvojumiem XIV gadsimtā ir radušas cienīgu iemiesojumu filmā, kurā lieliski atainots laikmeta kolorīts. Jautrie un vieglprātīgie stāsti ir dzīves prieku un miesiskās mīlestības slavinājums, kas nomaina viduslaiku drūmo atturību un aizspriedumus. Sižetus vienojošais tēls ir mākslinieks Džoto, kurš klejo pa Itālijas ceļiem, meklējot patiesību un harmoniju. Viņš kļūst par liecinieku visdažādākajiem mīlas stāstiem un alkatīgi uzsūc sevī jaunos piedzīvojumus. Šī realitāte ir jautra un skumja vienlaikus, skarba un frivola, pilna ar spēcīgu mīlestības stihiju un dzīves alkām, kas triumfē, par spīti gadsimtiem ilgušiem aizspriedumiem un aizliegumiem.

Berlīnes kinofestivāla balva Sudraba lācis

ARĀBIJAS NAKTIS "Il Fiore Delle Mille E Una Notte"

1973. g., Itālija - Francija Režisors: Pjērs Paolo Pazolīni Lomās: Nineto Davoli, Franko Čiti, Franko Merli, Inese Pelegrīni, Margareta Klementi, Luidžīna Roči

Kannu kinofestivāla žūrijas speciālbalva

SALO JEB 120 SODOMAS DIENU "Salo o Le 120 Giornate di Sodoma"

1975. g., Itālija - Francija, 116 min Režisors: Pjērs Paolo Pazolīni Lomās: Paolo Bonačelli, Aldo Valeti, Džordžo Kataldi, Katrīna Borato, Franko Merli, Inese Pelegrīni, Umberto Paolo Kvintavalle, Helēna Siržere

Filma uzņemta pēc marķīza de Sada romāna motīviem, darbība pārcelta no XVIII gadsimta Francijas uz Salo Itālijā Otrā pasaules kara laikā.

Šī ir visskandalozākā Pazolīni filma, kas joprojām raisa neskaitāmus strīdus. Darbu aizliedza rādīt vairākās Eiropas valstīs. Pazolīni apvainoja piedauzībā, tā kā filmā ir daudz seksuālas vardarbības ainu. Taču nosodīt filmu par izvirtību var vienīgi mietpilsoņi, kas negrib vai nespēj saprast radošās domas dziļumu.