Rīgas Starptautiskā kino festivāla (Riga IFF) ietvaros šogad notiks arī Artdocfest dokumentālo filmu konkursa skates. Tās ir labākās krievu valodā veidotās aizvadītā gada filmas, kuru izrādīšana Krievijā kļuvusi apgrūtināta vai pat neiespējama.
Manskis: «Riga IFF notiks tas, kas Krievijā vairs nav iespējams»
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Viens no galvenajiem Artdocfest mērķiem ir sabiedrībā veidot brīvu diskusiju. Šodienas politisko notikumu kontekstā ne vien šāda diskusija, bet arī festivāla norise Krievijā nav iespējama, tāpēc Rīga kļuvusi par krievu dokumentālā kino pasaules galvaspilsētu.
«Paradoksāli, ka lielākā daļa mūsu programmas filmu ar Krieviju saistītas tiešā veidā, taču tajā valstī tās izrādīt nevar,» uzsver režisors, producents un festivāla prezidents Vitālijs Manskis. Un iemesli ir pavisam cilvēcīgi: uz ekrāna notiekošais apdraud gan filmu autoru, gan varoņu karjeru un pat dzīvību. Ironiski, ka par īsteno Krieviju šodien vēsta filmas, kuras tapušas pat tūkstošiem kilometru attālumā no Krievijas robežām.
Vitālijs Manskis dzimis 1963. gadā Ļvovā, Ukrainā. Pēc studijām VGIK viņš strādājis televīzijā, veidojot autorprogrammas, kā arī uzņēmis vairāk nekā 30 dokumentālās filmas, kas saņēmušas virkni balvu – arī Lokarno, Sanfrancisko, Sanktpēterburgā – un izrādītas arī Amsterdamā, Kannās. 2014. gada pavasarī viņš parakstīja atklātu vēstuli «Mēs esam ar jums!», tā paužot arī savu attieksmi pret notiekošo Ukrainā.
2007. gadā iedibinātais festivāls Artdocfest izrāda dokumentālo kino krievu valodā, taču pēdējos gados tās ir filmas, kuras producētas visā pasaulē, retāk - pašā Krievijā. Festivāls ik gadu uzsver dokumentālā kino mākslinieciskās valodas attīstību.
2014. gada 19. novembrī Krievijas kultūras ministrs Vladimirs Medinskis paziņoja, ka turpmāk valsts atbalsts netiks piešķirts nevienam projektam, kurā iesaistīts Vitālijs Manskis, tostarp arī Artdocfest, par iemeslu minot Manska «pretvalstiskās darbības», kuras līdz šim tā arī nav konkretizētas. «Manskim nav tiesību prasīt naudu no valsts, ar kuras pozīcijām viņš nav mierā,» uzsvēra augstais ierēdnis, tā principiāli pieliekot punktu Artdocfest pastāvēšanai Krievijas teritorijā. Taču festivāla nozīmīgums jau sen netiek apšaubīts – žūrijā šo gadu laikā bijuši arī mākslinieks Oļegs Kuļiks un Venēcijas kinofestivāla laureāts un Oskara nominants Andrejs Zvjagincevs.
Uz ekrāna atdzīvosies neērtas tēmas
Šogad abu festivālu – Artdocfest un Riga IFF – sadarbībā uz Splendid Palace lielā ekrāna atdzīvosies neērtas tēmas: vai diktatūra Čečenijā ir vienīgā iespējamā valstiskās pārvaldes forma, vai cilvēkam ir tiesības uz laimi, arī ja viņa seksuālā orientācija nav tradicionāla, un kāda ir narkomānu dzīve valstī, kurā narkomānija formāli nepastāv?
Šogad programmā iekļauta arī paša Manska jaunākā filma «Ikonoskops», kura atklāj televīzijas maģiju, no kuras izvairīties, šķiet, spēj tikai Amazones džungļos dzīvojošie. Arī lielākā daļa to autoru, kuru filmas iekļautas programmā, šogad ieradīsies Rīgā, lai pēc katras filmas seansa piedalītos diskusijā – par pašām filmām, par Krieviju, par tēmām, par kurām arī Latvijas sabiedrībā saruna ir ne vien vēlama, bet arī nepieciešama.
Pilna Artdocfest filmu programma – septiņas no aizvadītā gada spilgtākajām dokumentālajām filmām ne vien Krievijas un Eiropas, bet arī pasaules kontekstā – publicēta Rīgas Starptautiskā kino festivāla mājas lapā.
Artdocfest filmu programma festivāla ietvaros tiks izrādīta no 17. līdz 23. oktobrim Splendid Palace Mazajā zālē, ik vakaru plkst. 21.
Biļetes uz Rīgas Starptautiskā kino festivāla seansiem – pārdošanā no 1. oktobra, taču līdz jau līdz tam festivāls piedāvā iegādāties Riga IFF «Festival Pass» jeb festivāla apmeklētāju karti, kura ļaus izņemt biļetes uz jebkuru no festivāla seansiem. Festivāla apmeklētāju karšu cena – 25 eiro, taču tās pieejamas ierobežotā daudzumā un tikai līdz 1. oktobrim.