Sestdien, 28. novembrī, kinoteātrī «Kino Bize» sāksies mākslinieces Ievas Balodes veidotie eksperimentālā kino vakari, kuros ar saviem jaunākajiem darbiem būs pārstāvēti mākslinieki un režisori no Viļņas, Berlīnes, Londonas, kas ikdienā filmas veido tieši šajā mākslinieciskās izteiksmes formātā, informēja kinoteātra pārstāvis Māris Prombergs.
Pirms pāris gadiem filmu ražotājs «Kodak» pavēstīja pasaulei, ka pārtrauks celuloīda filmu ražošanu, jo kino nozari ir pārņēmušas digitālās tehnoloģijas. Tas bija liels un skaļš paziņojums, kas nozares pārstāvjiem rosināja pārdomas par mediju, kurš, iespējams, tiešām pieder aizgājušajam laikam, pagājušā gadsimta kino eksperimentiem, vēsturiskajiem kino arhīviem, kas paliks guļam savā laika kapsulā nevienam vairs nevajadzīgi un praktiski nelietojami.
Lai nu kā, ir kāda mākslinieku un kinorežisoru grupa, kuri šo ziņu neuztvēra sentimentāli, bet gan ar lielu neizpratni un sašutumu, jo viņiem celuloīds ir vienīgais formāts, ar kādu viņi vispār strādā. Iespējams, ka «Kodak» ar šo ziņu tikai izspēlēja labu mārketinga triku, bet, iespējams, ka pieprasījums patiešām ir gana liels, jo dažus mēnešus vēlāk globālajā tīmeklī parādījās ziņa, ka «Kodak» turpina celuloīda ražošanu, un visi tie, kuriem šis formāts ir nozīmīgs, varēs to lietot arī turpmāk.
Kas īsti ir šie autori, kuri nevar iztikt bez celuloīda un kāda ir būtiskākā šo mediju atšķirība no digitālajiem medijiem? Uz šo jautājumu vislabāk atbild eksperimentālā kino žanra pārstāvji - entuziastu pulciņš vairākās pasaules valstīs, kas kino uztver kā paplašinātu mediju, kam analogie mediji un celuloīds ir apzināti lietots materiāls, kam kino skatīšanās un veidošana ir fizikāls, bioķīmisks un filozofisks process. Kino kā apziņu paplašinošs piedzīvojums.
Kā stāsta Prombergs, filmu programma skatītājus iepazīstinās ne tikai ar analogā kino specifiku un tā pārstāvjiem mūsdienās, bet tieksies paplašināt kino skatīšanās robežas, sniedzot ieskatu eksperimentālā kino žanrā, kas nav vairs tikai kā izbijusi lappuse 20.gadsimta sākuma avangarda kino vēsturē. Tas ir zināms arī kā augošs kino žanrs, kas pārliecinoši definē savu vietu, balansējot starp pasaules mākslas telpām un avangarda kinoteātriem. Tas ir kino, kurš atsaucas uz šo aizgājušo laiku, pārcilājot vecos kino arhīvus («found footage»), piešķirot tiem jaunu nozīmi. Tas ir kino, kurš vienmēr runās par nāvi, par patiesību un tās meklējumiem, par netveramību, par bailēm, par atmiņām un zemapziņu. Tas ir kino, kurš ir jāpiedzīvo un par kuru ir jādomā.
Kino programmā būs skatāmas īsmetrāžas un atsevišķas pilnmetrāžas eksperimentālās filmas. Ievadrunu sniegs programmas veidotāja Ieva Balode. Turpmāk būs iespēja arī tikties ar dažiem no filmu veidotājiem klātienē.
Programmas atklāšana ar kino skatīšanos, sarunām un vīna glāzi notiks sestdien, 28.novembrī, plkst.19.
Kino programmas apmeklējums būs par maksu.
