Pirms filmas arī kinokritiķes «Ditas Rietumas» ievadlekcija par leģendāro filmu un garšīgs sveiciens no «Splendid Palace» dzimšanas dienas draugiem.

Filma balstīta uz Filipa van Dorena Sterna 1939. gadā sarakstīto stāstu «Dižākā dāvana», «Šī brīnišķīgā dzīve» ir viena no visu laiku populārākajām Ziemassvētku filmām un īsta svētku tradīcija, ar kuru aicinām iepazīties arī jūs:

Džordžs Beilijs (Džeimss Stjuarts) visu savu apzinīgo mūžu ir pavadījis, palīdzot cilvēkiem, un ignorējis pats savus sapņus un laimi. Rezultātā Džordžs ir nelaimīgs, depresīvs un izmisis un pašā Ziemassvētku priekšvakarā plāno izdarīt pašnāvību. Tomēr pēdējā brīdī uzrodas viņa sargeņģelis Klarenss (Henrijs Treverss), kurš uzskatāmi parāda Džordžam to, kā būtu bijis, ja viņš nekad nebūtu nācis šai pasaulē...

Kā jau šādos gadījumos iederas, arī filmas līdzšinējā popularitāte ir īsts brīnums - neskatoties uz šībrīža klasikas statusu. Sākot jau ar oriģinālavotu - Sterns stāstu sarakstīja vēl 1939. gadā, bet ilgi nespēja atrast gribētājus to publicēt, līdz viņš uzrakstīja to uz Ziemassvētku pastkartēm, kuras nosūtīja 200 tuvākajiem radiem un draugiem. Viena no šīm kartītēm nonāca studijas RKO vadītāja rokās, kurš parādīja to Kerija Grānta aģentam. Aktiera sākotnējā interese pārvērtās trijos neizmantotos scenārijos, un projektu atlika «līdz labākiem laikiem». Tie pienāca Frenka Kapras un viņa kompānijas veidolā, bet arī tur filmai negāja spoži. Pārrakstījuši scenāriju, autori ilgi meklēja pareizo pieeju un galvenās lomas atveidotāju, līdz apstājās pie Džeimsa Stjuarta. Kaut arī vienkārša, filma tiem laikiem bija ļoti dārga, jo visa Bedfordfalsas pilsēta filmēšanas vajadzībām tika uzbūvēta no jauna studijas RKO rančo teritorijā.

Par spīti veidotāju vārdiem un masīvajam budžetam filma savā iznākšanas gadā piedzīvoja katastrofālu neveiksmi, popularitātē zaudējot citām tābrīža filmām un neatpelnot pat savu budžetu, kā arī metot ēnu pār Frenka Kapras kā populāru izklaides filmu veidotāja karjeru. Ne mazāk sāpīgi režisors uztvēra arī kritiķu nosodījumu, kuru recenzijas lielākoties bija negatīvas, aukstas un augstprātīgas. Filmu gan pienācīgi novērtēja ASV Kinoakadēmija, nominējot to piecām «Oscar» balvām, ieskaitot nomināciju kategorijā «Labākā filma».

Filma atplauka līdz ar televīzijas pozīciju nostiprināšanos un kļuva par ikgadēju tradīciju vairākām amerikāņu paaudzēm, kuru Ziemassvētki nu vairs nav iedomājami bez «Šī brīnišķīgā dzīve». 1998. gadā Amerikas filmu institūts iekļāva to 100 visu laiku labāko ASV filmu saraksta 11. vietā, un arī pats Frenks Kapra atzinies, ka šī ir viņa paša visu laiku mīļākā sava filma, kuru viņš rādīja savai ģimenei katros Ziemassvētkos.

_{Filma angļu valodā ar subtitriem latviešu un krievu valodā.}