Latvijas kinoteātros jau vairākas dienas var skatīties filmu par topošajām balerīnām «Dižais balets». Tās autors, apdāvinātais režisors ar izteiktu noslieci uz skatuves mākslu un mūziku Valērijs Todorovskis visām baleta akadēmijas audzēkņu lomām izraudzījies īstus baleta māksliniekus no vairākām valstīm.
Vienu no divām galvenajām varonēm tēlo Lietuvas balerīna Margarita Simonova. Margarita stāsta, ka viņas bērnība savā ziņā līdzinājusies filmas varones Jūlijas bērnībai, savā ziņā ne. M.K. Čurļoņa Valsts mākslas skolas Viļņā baleta nodaļā viņa iestājusies, būdama daudzsološa vingrotāja, un uzreiz uzņemta otrajā klasē. Margaritas māte nav bijusi pārliecināta, ka meitu gaida primabalerīnas liktenis, un bažījusies – ja nu nogurdinošie treniņi būs veltīgi, ja nu Margaritai būs jāapmierinās ar vietu kordebaletā? Taču galvenā pedagoģe arvien apgalvojusi, ka meitene dejos galvenās lomas, ar tādu raksturu kordebaletā nepaliek. Pēc skolas absolvēšanas Margarita gadu dejoja Lietuvas Nacionālajā operas un baleta teātrī, nu jau septīto gadu ir Varšavas operas un baleta teātra prīma. No turienes arī sūtīja self-tape aktieru atlasei.
Anna Isajeva, kas filmā tēlo Jūlijas draudzeni un konkurenti Karinu, deviņus mēnešus brauca uz kastingu kā uz darbu. Viņa ir maskaviete, tāpēc viņai tas nebija tik grūti. Anna dzimusi Maskavā, beigusi Valsts horeogrāfijas akadēmiju, strādājusi divos teātros – «Kremļa baletā» un «Gordejeva krievu baletā». Apguvusi visu klasikas repertuāru, piedalījusies viesizrādēs, dejojusi solo partijas. Pēdējos trīs gadus bijusi pasniedzēja.
Uzņemot filmu, aktieri arvien devuši režisoram padomus, kas dzīvē notiek šādā situācijā, kā baleta akadēmijas ļaudis izturētos, ko viņi sacītu, kas un kā darāms. Tāpēc, kā Margarita apgalvo, filmā «Dižais balets» viss attēlots ļoti reāli. Pat auskarus Margaritai dāvinājusi viņas audzinātāja, tāpat kā Jūlijai filmā.
Margarita saka: lai baletā ko sasniegtu, nepietiek ar labiem fiziskajiem dotumiem, ir labi jāprot valdīt pār sevi, jābūt disciplinētam un jāsaprot, ka balets nav uz visu mūžu. Karjera baletā beidzas pārāk agri, nepagūsti ne atjēgties. Tāpēc ir jābūt arī citām interesēm, jāmācās, jābūt saskarē ar cilvēkiem. Tad iegūsi plašu redzesloku, balerīnas pensija nebiedēs, sāksi jaunu karjeru citā jomā.
«Dižajā baletā» filmējušies arī profesionāli, pat leģendāri aktieri – galveno audzinātāju tēlo Alise Freindliha, aktrise ar neiedomājamu personības spēku, harismu, talantu. Viņa pazīstama pēc virknes iecienītu padomju filmu – «D‘Artanjans un trīs musketieri» (1979), «Cietsirdīgā romance» (1984), «Stalkers» (1979), «Dienesta romāns» (1977). Otra leģendārā aktrise ir Valentīna Teļičkina. Pirmajā filmēšanas dienā viņa ar sev raksturīgo vēso smaidu pateica: «Jūlija, parādi, kas tev rociņās!» – un visai uzņemšanas grupai auksts pārskrēja pār kauliem. Todorovskis teic, ka ne reizi nav šaubījies par savu aktieru izvēli – ne par jaunajiem, ne pieaugušajiem. Galveno varoni bērnībā tēlo Katja Samuiļina – Krievijas izlases mākslas vingrotāja. Dejojot baletu, darbojas pavisam citas muskuļu grupas, tāpēc Katjai nācies daudz laika pavadīt pie stieņa, lai sasniegtu vēlamo formu. Tāpat kā viņas vienaudzes filmā, visā uzņemšanas periodā vārds «nogurums» viņai nav bijis ne prātā. Ne reizi vien meitenes bijušas pieaugušajiem par paraugu.
Sava loma filmā tikusi arī aktrisei no Rīgas Janai Sekstei.
