Latvija plāno parakstīt Eiropas Padomes konvenciju par kino kopražojumiem, liecina šodien valsts sekretāru sanāksmē izsludinātais lēmumprojekts. Kultūras ministrija skaidro, ka Eiropas Padome ir atvērusi parakstīšanai konvenciju par kino kopražojumiem, kas pēc tās stāšanās spēkā aizstās 1992. gada 2. oktobrī pieņemto Eiropas Padomes «Eiropas konvenciju par kino kopražojumiem».
Ar 1992. gada Konvenciju izveidotā starptautiskā sadarbības platforma uzturēja vienotu tiesisku pamatu kopražojumu veidošanā un to atbalsta instrumentu nodrošināšanā. Latvija konvencijai pievienojās 1993. gada 27. septembrī, un kopš stāšanās spēkā tai pievienojušās vēl 42 valstis.
Laikā no 2014. - 2016. gadam Latvija Eiropas Atbalsta fondam kinematogrāfisko un audiovizuālo darbu kopražojumiem un to izplatīšanai «Eurimages» ir iemaksājusi 348 705 eiro. Atbalstam šajā periodā tika iesniegti deviņi kopražojuma projekti ar Latvijas producentu dalību. No tiem atbalstu ieguva pieci projekti, no kuriem divas filmas ir Latvijas vairākuma projekti - Viestura Kairiša «Melānijas hronika» un Jāņa Norda «Ar putām uz lūpām». Atbalstītie projekti šajā laika periodā kopumā no fonda «Eurimages» saņēmuši 650 000 eiro.
Likumprojekts paredz pieņemt un apstiprināt konvenciju, un par kompetento institūciju tās saistību izpildei noteikt Nacionālo kino centru.
Jaunie sliekšņi
Salīdzinājumā ar 1992. gada konvenciju, tās atjauninājumā tiek samazināta katra kopproducenta nepieciešamo iemaksu minimālā un maksimālā proporcija. Daudzpusēja kopražojuma gadījumā minimālais ieguldījums nedrīkst būt mazāks kā 5%, bet maksimālais ieguldījums nedrīkst pārsniegt 80% no kinematogrāfiskā darba kopējām veidošanas izmaksām. Iepriekš parakstītajā konvencijā šie ieguldījuma apmēri tika noteikt attiecīgi 10% un 70%.
Savukārt divpusēja kopražojuma gadījumā minimālais ieguldījums nedrīkst būt mazāks kā 10% un maksimālais ieguldījums nedrīkst pārsniegt 90% no kinematogrāfiskā darba kopējām veidošanas izmaksām. Līdzšinējā konvencijā ieguldījuma apmēri tika noteikti attiecīgi 20% un 80%.
Ministrija norāda, ka
jaunie sliekšņi paplašina konvencijas nosacījumiem atbilstošo filmu klāstu, līdz ar ko vietējiem režisoriem pieaug finansējuma saņemšanas iespējas.
Vienlaikus tiek saglabātas 1992.gada konvencijā paredzētās tiesības dalībvalstīm, ierobežot valsts atbalsta saņemšanas iespējas, ja minimālais ieguldījums ir mazāks nekā 20% vai arī dalība kopražojumā ir tikai finansiāla rakstura.
Tāpat jaunā konvencija paredz iespēju Eiropas Padomes Ministru komitejai, pēc apspriešanās ar dalībvalstīm, aicināt konvencijai pievienoties jebkuru valsti, attiecīgi paplašinot tās darbības jomu. Tajā tiek ieviests arī jēdzienu «starptautisks kino kopražojums», aizstājot jēdzienu «Eiropas kino kopražojums».
Pašlaik jauno konvenciju ir parakstījušas jau 16 dalībvalstis - Kipra, Grieķija, Malta, Itālija, Lietuva, Luksmeburga, Nīderlande, Norvēģija, Polija, Portugāle, Serbija, Slovākija, Slovēnija, Spānija, Zviedrija un Beļģija. Savukārt šo konvenciju ratificējusi Norvēģija, Slovākija, Zviedrija un Nīderlande. Jaunā konvencija stājas spēkā 2017.gada 1.oktobrī.
