Filmu atzinīgi vērtē gan kritiķi, gan kolēģi. Režisore Elīna Martinsone («Rīgas Viļņi») slavē mākslas departamenta uzburto «ulmaņlaiku» sajūtu un filmas operatora Jurģa Kmina vizuālās gleznas. Kinokritiķe Kristīne Simsone («Ir») uzteic domīgo noslēpumainību, ar kuru filmas titulvaroni Billi atveido jaunā aktrise Rūta Kronberga, un līdzpārdzīvojumu, kuru izraisa filma. Kritiķe Zane Balčus («Latvijas Avīze») izceļ filmas skanisko noformējumu, ko veido nevainojami sabalansēta komponista Pētera Vaska mūzika un laikmetam atbilstošas kompozīcijas, kā arī rūpīgi izsvērto filmas krāsu gammu, kas akcentē vidi un Billes iekšējos pārdzīvojumus. Savukārt kino aprakstniece Kristīne Matīsa atgādina, ka Billes stāsts gan filmas tapšanā iesaistītajiem cilvēkiem, gan skatītājiem licis domāt pašiem par sevi un, galvenais, par savām attiecībām ar tuviem cilvēkiem.

Kinokritiķis Dmitrijs Rancevs uzsver smalko vērību, ar kuru filmas režisore Ināra Kolmane akcentē filmas vēstījumu, ka bērnam būt nav viegli. «Filmas «Bille» uzrādītā bērna redzējuma galējā atklātība un poētiskuma līmenis, kas atbilst Vizmas Belševicas radošajam lielumam, balstās visnotaļ piezemētās reālijās. Tāpēc Inārai Kolmanei bijis svarīgi saglabāt notiekošā ticamību, cementēt ar to vēstījuma prozaisko pamatu. Interesanta ir režisores pieeja, izmantojot visdažādākās laikmeta zīmes – no sadzīves piederumiem, interjera priekšmetiem un ārtelpu kadros nokļuvušiem fona urbāniem siluetiem līdz meitēna īpatnējai gaitai, ejot pa ielu basām kājām, vai no valsts aizbraucošajiem baltvāciešiem. Viņa it kā vadās no abstrakta, taču stabila pieņēmuma, ko skrupulozi apliecina katrs kadrs – visas šīs iezīmes nav vis kaut kas filmas telpā mākslīgi ienests, bet gan te un tagad klātesošs konkrētās kinematogrāfiskās vienības dotums.»

_{Filma tapusi sadarbībā ar Latvijas Nacionālo Kino centru, Lietuvas Kino centru, Čehijas Kino centru un Latvijas, Lietuvas un Čehijas kino profesionāļiem. Pamata finansējums saņemts Nacionālā Kino centra programmā «Latvijas filmas Latvijas simtgadei».}