Vakar, 24.maijā, savu 275 gadu jubileju svinēja Rundāles pils. Svinībās viesi baudīja baroka laika mūziku un ēdienus, kas tapuši pēc hercoga Bīrona laika receptēm.
Rundāles pils jubilejā piedāvā baroka ēdienus
Par godu pils jubilejai tika atklāta pilnībā restaurētā Biljarda zāle, kurā nu aplūkojams ne tikai atjaunotais griestu gleznojums, bet arī biljarda galds, kas tapis pēc 18.gadsimtā zīmētām skicēm.
"Esam lepni, ka mūsu galds nu ir lielāks nekā Versaļas pilī apskatāmais,"
palepojās Rundāles pils direktors Imants Lancmanis, atgādinot, ka līdz oktobrim pilī iespējams apmeklēt izstādi "Biljards un citas spēles". Tiesa, uzspēlēt biljardu pils apmeklētāji gan nevarēs, lai nesabojātu no Beļģijas atvesto tūka audumu, taču pils saimnieks teic – būtu interesanti, ja kādreiz pie šā galda uz vienu biljarda partiju sastaptos mūsu valsts vadītāji.
Baroka noskaņas valdīja arī Baltajā zālē izskanējušajā koncertā "Mūzika Kurzemē, Latvijā un Eiropā", kur muzicēja Māra Kupča vadītais orķestris "Collegium Musicum Rīga", baroka koris, kā arī dziedātāji Maija Tutova un Sergejs Jēgers.
"Jūs neticēsiet, bet ar Feihtnera operu "Cysur und Cassandra" sanāca īsta kriminālintriga, jo nošu manuskriptu dzenāju pa visu Eiropu," atklāja diriģents.
Pēc koncerta viesi, tostarp arī pašreizējais Valsts prezidents Valdis Zatlers un hercoga Bīrona pēcnācēji, tika aicināti uz pils pirmajā stāvā sarīkoto mielastu, kurā nogaršojamie ēdieni bija gatavoti pēc 200 gadu senām Kurzemes un Vidzemes pavārgrāmatām. Galdā cēla Kurzemes mednieku iecienīto zupu ar degvīnu jeb t.s. "Suppenschaps", uz iesmiem gatavotus cepešus, kā arī hercogienes Dorotejas iecienītos Gētes salātus un saldēdienu "Schmalunz", kas gatavots no ceptiem āboliem, olu baltumiem un cukura.
Svinīgais pasākums noslēdzās ar 18.gadsimta ilumināciju pils dārzā.