Krievu kultūras dienās skanēs arī baltkrievu un ukraiņu valoda

Šogad plašumā vērsusies ne tikai programma, bet arī pasākumu ģeogrāfija. Krievu kultūras dienu pasākumi notiks Rīgā, Olainē, Jūrmalā, Ventspilī, Daugavpilī, Rēzeknē, pirms pāris dienām vairākus pasākumus pieteikuši aktīvisti Jēkabpilī. Asociācijas «Kultūra un pasaule» priekšsēdētāja Irina Koņajeva uzsvēra, ka kultūras dienas kopumā balstās tikai un vienīgi uz cilvēku pašiniciatīvu un pašorganizēšanos - organizatori lielākoties tikai izskata pieteiktās iniciatīvas, iekļauj programmā un palīdz tām atrast piemērotas telpas, tāpēc projekta vēršanās plašumā ir pašu kultūras dienu dalībnieku nopelns.

Šogad Krievu kultūras dienas kļūs multietniskas - Krievu kultūras dienās skanēs arī baltkrievu un ukraiņu valodas. Latvijas Baltkrievu savienība savu programmu pieteikusi jau otro gadu, bet šogad pievienojusies arī Ukraiņu nacionālās kultūras biedrība, kas pieteikusi teātra izrādi un fotoizstādi.

Viens programmas pasākums notiks tikai latviešu valodā

Tāpat kā pērn, Krievu kultūras dienas svinīgi tiks atklātas ar Latvijas mākslas darbinieku koncertu Lielajā ģildē 23.maijā plkst.19. Atklāšanas pasākums notiks tikai dienu pirms 1150.gadadienas kopš slāvu rakstniecības dibināšanas, kuras pamatlicēji bija Pareizticīgo baznīcas svētie Kirils un Metodijs. Šim notikumam par godu 24.maijā plkst.9 notiks svinīgs dievkalpojums Kristus Piedzimšanas katedrālē.

Līdzīgi kā citus gadus, programmā iekļauti profesionālo un pašdarbības muzikālo un deju kolektīvu priekšnesumi, izstādes, notiks tikšanās gan ar latviešu, gan krievu dzejniekiem un rakstniekiem, jauno grāmatu prezentācijas, tematiskās ekskursijas un daudzi citi pasākumi.

Organizatori uzsvēra, ka šogad viens programmas pasākums notiks tikai latviešu valodā - tā būs ekskursija pa Rīgu, ko sagatavojis Latvijas Krievu kultūras mantojuma institūts. Latviešu un lietuviešu valodas skanēs arī multilingvālajā dzejas vakarā, kurā piedalīsies Latvijas un Lietuvas dzejnieki ar oriģināllasījumiem un viņu atdzejojumi krievu valodā.

Bezmaksas avīze «Krievu dienas»

Jau otro gadu Krievu kultūras dienu organizatori izdevuši bezmaksas gada avīzi «Krievu dienas» 20 000 eksemplāru - tajā iekļauta pasākumu programma, vairāku pasākumu pieteikumi, informācija par ielūgumu izplatīšanas vietām un laikiem. Lielākā daļa pasākumu šajās divās nedēļās būs bez maksas, iepriekš saņemot biļetes, vai par simbolisku samaksu.

Krievu kultūras dienas atbalsta vairums pašvaldību, kurās notiek attiecīgie pasākumi, kā arī Krievijas Federācijas vēstniecība un Latvijas uzņēmēji. Savu svētību projektam devušas Latvijas Pareizticīgo un Senpareizticīgo baznīcas, projektu atbalsta arī Latvijas iedzīvotāji, kas ziedo savus līdzekļus Krievu kultūras dienām. Koņajeva piebilda, ka gaidīt finansiālu atbalstu no Latvijas valsts būtu lieks optimisms, jo nevienam nav noslēpums, cik daudz naudas valstī kopumā tiek piešķirts kultūrai.

Jautāti par to, vai ir jūtama kāda valsts vai pašvaldību pretestība pret Krievu kultūras dienām, organizatori norādīja, ka, gluži otrādi, ir pat nedaudz pārsteigti par atsaucību. Kasjaničs norādīja, ka 2011.gadā toreizējais Valsts prezidents Valdis Zatlers personīgi piedalījies atklāšanas pasākumā, savukārt pērn prezidents Andris Bērziņš, kurš uz atklāšanu nav varējis ierasties, jo atradies ASV, nosūtījis organizatoriem apsveikumu latviešu un krievu valodā, kas bijis patīkams pārsteigums. Kasjaničs arī piebilda, ka šogad Bērziņš plānojot uz Krievu kultūras dienu atklāšanas pasākumu Lielajā ģildē ierasties personīgi.

Ar katru gadu Krievu kultūras dienās piedalās arvien vairāk ārzemju viesu - šogad tie būs viesi no Lielbritānijas, ASV, Vācijas, Somijas, Dānijas, Izraēlas, Grieķijas, Lietuvas un Igaunijas. Krievijas Federāciju pārstāvēs Maskava, Sanktpēterburga un Pleskava.

Krievu kultūras dienas noslēgsies uzreiz pēc Aleksandra Puškina dzimšanas dienas, 7.jūnijā, kad Lielajā ģildē notiks noslēguma paredzētais koncerts, kuru gatavo Starptautiskais talantu centrs.

Organizatori uzsver, ka šie pasākumi ir 2011.gadā pēc ilgstošā pārtraukuma atjaunotās tradīcijas turpinājums. Tradīcijas sākums ir meklējams 1925.gadā, un līdz pat 1940.gadam Krievu kultūras dienas notikušas ik gadu.