Dziesmu un deju svētki nav tikai oficiālie koncerti un garie mēģinājumi. Svētki ir arī kopīgās vakara ballītes un atpūtas brīži, kuros valda liela jautrība un dzīvesprieks. To portāls TVNET izjuta, ciemojoties Rīgas 6.vidusskolā, kur šajā nedēļā apmetušies Tukuma novada mākslinieki.
Ko svētku dalībnieki dara vakaros un naktīs? (139)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Blakus Ziedoņdārzam esošās skolas gaitenī sastopu divus dejotājus no Džūkstes pagasta vidējās paaudzes deju kopas «Pūces» - Gundaru un Gati. Abi tikko no vakariņām.
Gundars stāsta par dienas ritmu, kas svētku laikā daļai ir pilnīgi citādāks nekā ikdienā: «No rītiem pamostamies, ceļamies, nomazgājamies. To var izdarīt diezgan operatīvi. Ja stundu ātrāk pieceļas, visu var pagūt pirms brokastīm, kas ir pusseptiņos, septiņos. Nekāda vaina!
Visi esam pieraduši pie jaunā ritma.
Tad dodamies uz mēģinājumu, kur padejojam. Klāt pusdienlaiks, kurā paspējam atvilkt elpu. Pēc tam atkal mēģinām, paēdam vakariņas un turpinām mēģināt.»
Saspringtā grafika un lielās slodzes dēļ daždien pusdienās nesanāk paēst silto ēdienu un tāpēc dejotāji iztiek ar organizatoru sarūpēto līdzi doto «sauso pārtiku».
«Mūs baro ļoti labi, visa kā pietiek, esam ļoti apmierināti ar ēdināšanu,» vīrieši slavē vietējos pavārus. Bez garšīgiem pamatēdieniem māksliniekus iepriecina arī papildu bulciņas, banāni, sula.
Mums sanāk arī ļoti garšīgas naksniņas.
Kā pierādījums labajai ēdināšanai viņu pagaidu dzīvesvietas – trešā stāva mācību klases – vidū novietoti vairāki krēsli, uz kuriem saliktas dažādas ēdamlietas. Maisiņos sabērtas konfektes, kastēs – cepumi, blakus dažādi augļi, kā arī kāda dejotāja-bitenieka sarūpēts veselīgais medus. Vairākās vietās redzami ūdens pudeļu iepakojumi.
Dejotāji laipni uzņem ciemos atnākušo TVNET un piedāvā arī pacienāties ar pašu sarūpētiem gardumiem.
Sākumā svētku dalībnieki ir nedaudz sakautrējušies, taču jau pavisam drīz piekrīt pastāstīt par sadzīvi.
Vispirms viņi palepojas ar kolektīva karogu, ko krustdūrienā izšuvusi pašu dejotāja Gaisma. Pēc tam dejotāji iepazīstina ar savu vadītāju, kura esot pati labākā. Viņa Džūkstes novadā vadot ne tikai pieaugušo, bet arī bērnu-dejotāju aktivitātes.
«Pūču» vadītāja esot tik laba, ka dejotāji ir pieraduši pie lielas slodzes un Deju svētku saspringtais grafiks viņiem īpašas grūtības nesagādā. «Salīdzinot ar māju mēģinājumiem, šī ir bērnu dejošana. Mājās mūs trenkā daudz pamatīgāk. Vakarā pēc mēģinājuma maiku var izgriezt.
Nevienu darbu strādājot, es tā nesasvīstu kā dejojot.
Līdz ar dejošanu mums pazūd visi liekie kilogrami un viss ķermenis kustas,» atzinīgus vārdus dejošanai un kolektīva vadītājai saka kāds pusmūža vīrietis.
«Daudzām dejotājām daļa ģimenes, piemēram, vīrs ir līdzi. Citām mājās palikuši tikai mīļākie,» dejotāji cits caur citu smejas.
No bērniem turamies zvana attālumā.
«Mūsu dārzi ir izravēti, zemenes – noēstas. Tomāti un gurķi pa šo laiku būs izauguši milzīgi,» viņi saka un skaidro, ka vairums svētku dalībnieku paņēmuši atvaļinājumus, lai varētu atbraukt uz Rīgu.
Vai var arī izgulēties?
Iepazīstinot ar kaimiņiem, Gundars rāda, ka turpat netālu no «Pūcēm» iekārtojušies pūtēju orķestra pārstāvji. Taču pa vakariem viņi respektējot pārējos svētku dalībniekus un īpaši netrokšņojot un nemēģinot savus skaņdarbus. «Pa vakariem atpūšamies. Citi atpūšas vairāk, citi – mazāk. Vieni – aktīvāk, citi – mierīgāk.»
Pirms naktsmiera dejotāji cenšas paspēt ieiet dušā. «Sākumā bijām sabijušies, ka būs tikai viena duša, bet tad iedeva arī sporta zāles dušas. Tur zēniem ir trīs dušas, meitenēm – tikpat. Paspējam nomazgāties diezgan raiti. Ilgi nečammājamies, noskalojamies un dodam vietu nākamajiem.»
Rindā uz dušām jāstāv tikai pusstunda.
Kas Deju svētkos ir tik īpašs? «Tā ir atmosfēra un kopības sajūta. Tā ir ideāla,» Gundars saka un priecājas, ka mēģinājumu pārtraukuma laikā puiši paguvuši aizbraukt arī līdz Vērmanes dārzam, kur apskatīts svētku tirdziņš un pavēroti citu kolektīvu priekšnesumi. «Visu var sabalansēt, ja vien grib. Mums viss ir kārtībā,» viņš apņēmīgi saka.
Vīrieši ir apmierināti ar organizatoru iecerēto deju uzvedumu un tā ideju: «Arī šajā jomā viss ir sabalansēts. Mums iet diezgan labi un operatīvi.»
Viņi sevi paslavē par daudzsološu un pamatīgu darbu pirms svētkiem.
Viņi arī priecājas, ka 6.vidusskola atrodas diezgan tuvu Daugavas stadionam, kur notiek mēģinājumi. «Citreiz ejam kājām – tad stadionā nokļūstam 15 minūtēs, bet dažreiz braucam ar autobusu, jo puišu dejai vajadzīgi maisi.» Lai maisi nesajuktu, «Pūces» vīri savējos iezīmējuši ar zaļām lentēm.
Tā kā kopumā koncertu ir diezgan daudz, dejotāji ir nodrošinājušies ne tikai ar ērtiem mēģinājumu tērpiem, bet arī vairākām kārtām svētku drānu.
Pozitīvais noskaņojums pārņem visus
Kopumā Tukuma novada dejotāji ir ļoti pozitīvi un apņēmīgi noskaņoti. Ir tikai viens vienīgs negatīvs teikums, ko viņi izsaka: «Žēl, ka dejotāju stadionā ir vairāk nekā skatītāju vietu.» Šajā aspektā gan labi, ka ir vairāki koncerti, lai maksimāli daudz skatītāju varētu vērot dejas arī klātienē.
Svētku dalībnieku domas dalās, kurš no koncertiem varētu būt vislabākais. Vieni lēš, ka tas varētu būt noslēguma koncerts, līdz kuram viss būs maksimāli atstrādāts un pieslīpēts. Savukārt citi spriež, ka līdz tam laikam dalībniekus varētu būt pārņēmis nogurums.
Pirmie šo pieņēmumu noraida un pēc galakoncerta sola Daugavas stadionā ballēties līdz pat rīta gaismai.
Visi skatītāji aizies, un tad mēs tā dejosim!
«Tad būs party, bet mājās būs after party.» Ikvakara ballītes noteikti nebūšot šķērslis svētdien no rīta doties kopējā gājienā. «Protams, iesim gājienā. Pagājušajā naktī gulējām divas stundas, bet šorīt jau sešos cēlāmies un astoņos bijām Daugavas stadionā. Vajag tikai gribēt!
Mums ir viens aktīvists, kurš ceļas četros no rīta. Kad viņš sāk grabināt kafijas krūzes, pārējie vairs nevar gulēt. Tā smaržo pa visu klasi, skaņas ir lielas, jāceļas augšā.»
Deja - ikdienas atelpas brīdis
Dejošana vīriešiem tuva, ne tikai tuvojoties Deju svētkiem, bet arī ikdienā. Deja caurvij katra svētku dalībnieka dzīvi. «Divas reizes nedēļā ejam uz mēģinājumiem. Draudzējamies arī ar citiem apkārtnes deju kolektīviem, pie kuriem regulāri braucam ciemos. Tas ir kā draugu atpūtas tusiņš ar dejām, baļļuku,» Gundars saka un piebilst, ka «Pūces» ir salīdzinoši jauns deju kolektīvs. Tas pastāv tikai nepilnus četrus gadus. Patlaban Džūkstē dejo deviņi vidējās paaudzes pāri.
Dejošana ir kā pozitīvās narkotikas.
Tu vari būt ļoti piekusis no darba, bet pēc mēģinājuma atgriezies pilnīgi cits cilvēks.. Iesakām ikvienam cilvēkam dejot. To nevar nožēlot,» viņi mudina un atzīst, ka dejot var iemācīties arī pusmūža cilvēki vecumā pēc 50 gadiem. Vajadzīga tikai apņemšanās.
Viņiem esot tādi dalībnieki, kas vēl pavisam nesen nezināja, kas ir polka, bet pavisam ātri tikuši līdz valšu griešanai pa visu zāli.
Apzinājušies dejas pozitīvo nozīmi, «Pūču» kolektīva dalībnieki pa tautas deju ceļu mēģina virzīt arī savus bērnus un mazbērnus.
Turpini lasīt TVNET un seko mūsu speciālajām reportāžām no Dziesmu un Deju svētku norises vietām! Seko mums arī sociālajos tīklos «Facebook», «Draugiem» un «Twitter». Svētdien jau no agra rīta pieslēgsimies svinīgajam svētku gājienam un atspoguļosim to no visu dalībnieku pulcēšanās vietas pie Brīvības pieminekļa līdz pat noslēgumam pie Dailes teātra. Būsim kopā ar jums arī Dziesmu svētku noslēguma koncertā Mežaparkā. Lai svētki atbalsojas!