filosofs Roberts Mūks ir aizgājis (1)

CopyDraugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: LU fotoarhīvs

Viens no lielākajiem, viens no savrupākajiem – rakstnieks un filozofs Roberts Mūks piepulcinājies veļu valsts pilsoņiem. Par veļu valsti, par to, kas ir aiz šīssaules, Roberts Mūks daudz domājis un rakstījis.

Viena daļa no viņa filozofisko apceru grāmatām tieši vai netieši veltītas tā izpētei: Reliģija un misticisms (1994), Dieva Pērtiķa zīmē. Domas par pasaules galu (1996), Kosmiskais narcisms. Korbēns un viņa eņģeļi (1997), Paradīzes mīts (1998), Latvju velis Junga un arhetipiskās psiholoģijas skatījumā (1999), Ceļā uz Rietumu nirvānu caur Latviju (2000), Sakrālā un profānā polaritāte Mirčas Eliades darbos un kristietībā (2002), Jaunā viedība: Heidegers, Hilmans un eņģeļi (2002), Emanuels Svēdenborgs – Rietumu Buda (2003), Dievs, dievi un velniņi (2005).

Otra nozīmīga līnija, ko Mūks jau kopš jaunības gadiem izkopis, ir dzeja: Nāve un Otto (1968); Krokodils un es (1984); Kad vairs nav govju (1989); Kali juga (1990), Aizgājis pie čūskām uzlabot veselību (1994), Ar pīpi uz mākoņa malas (2001), Kad Dievs aizgājis atvaļinājumā. Esejas un dzeja (2002). Arī dzejā šī katram cilvēkam traģiskā apziņa par nāves nenovēršamību Mūkam pieradināta. Nāve kā nežēlīgs krokodils visu aprij, bet tā arī atpestī – no mūsu vārgās miesas, no nepieciešamības atkārtoties darbos, vārdos, cerībās. Mūks dziļi izjuta mūsu kali jugas tumšo laikmetu. Bīstami apvienot filozofu un dzejnieku vienā personā. Bet bīstami dzīvot vispār. Taču, neskatoties ne uz ko, Mūka kredo bija, ka tomēr nav tā, ka nevarētu dzīvot. Pēc tumšas dienas, ja ticam cikliskai laika gaitai, nāk gaiša nakts. Un pēc gaišas nakts var cerēt sagaidīt (ja ne te, tad CITUR) gaišu dienu. Bet līdz tam, vismaz domās vai sapnī, varam viņam piezvanīt, pa telefonu, kuru viņš vienā no saviem dzejoļiem jau tālredzīgi norādījis:

Mans telefona numurs ir 00 - 000 - 00

Lūdzu piezvaniet.

Viss mainās, bet nekas nepazūd. Īpaši uzrakstītais. Lai gaiša piemiņa!

Atvadīšanās no R. Mūka 10. janvārī plkst. 14.00 Krematorijas Lielajā zālē.

Latvijas Rakstnieku savienības vārdā Janīna Kursīte. Roberts Mūks – uz mūžības mākoņa maliņas (1923.14.01.–2006.4.01.)

Komentāri (1)CopyDraugiem X Whatsapp

Nepalaid garām!

Uz augšu