Par mākslas kritiku un tās nozīmi mūsdienās (13)

CopyDraugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Cecelia Phillips

Meklējot interesantu lasāmvielu ārzemju presē, uzdūros tēmai, kas vēl pavisam nesen nodarbināja manu prātu, lasot franču autora Žana Bodrijāra (Jean Baudrillard) grāmatu “The Conspiracy of Art”.

Šā gada “Turner prize” balvas žūrijas loceklis Džonatans Džounss (Jonathan Jones) savā blogā raksta, ka mākslas kritika mūsdienās aizvien biežāk spēlē tikai un vienīgi izklaides lomu. Pilsētas galeriju apmeklēšana vai necilu darbu aprunāšana augstajās aprindās ir kļuvušas par savā ziņā bezmērķīgām nodarbēm. Tāpēc autors vēl vairāk uzsver kritikas nepieciešamību mūsu piesātinātajā popkultūras ikdienā.

Analizējot tās nozīmī šodien, rodas jautājums - vai kritiķi un, tā dēvētās, viedokļa autoritātes spēj ietekmēt mākslu un tās virzību. Varētu teikt, ka kritika tomēr nopietni neietekmē dažādās mākslas izpausmes, jo tām ir savs pamatojums un izcelsme. Bet māksla tomēr savā ziņā ir atkarīga no iespējas par to runāt un lasīt. Tāpēc kritika darbojas kā vēl viens lielisks iemesls pievērsties noteiktam autoram vai darbam un analizēt visus tā aspektus.

Džounss gan uzsver, ka šāds skatījums uz kritikas nozīmi ir pārāk blāvs. Mākslas pasaulē cilvēki viens otru ir uzmanījuši no laika gala, taču tagad šīs tendences ir pieplakušas un pat aizmirstas. Viņš savā slejā piemin tādas personības kā britu kritiķi un slavenā izdevuma “Modern Painters” dibinātāju Pīteru Fuleru (Peter Fuller), kā arī austrāliešu autoru Robertu Hjūzu (Robert Hughes), kas tāpat kā Fulers ir spējis būtiski ietekmēt mākslas pasauli tādu, kādu to skatām šodien.

Nedrīkst nepieminēt arī žurnālu vai avīžu kritiķu darbu, taču viņu ieguldījumu bieži vien nevar salīdzīnāt ar nopietnu autoru publikācijām. Lai arī kā, īpaši 80. gados kritiķus, neatkarīgi no to statusa vai iespējām, vienoja nopietnība un skepticisms, uzlūkojot jaunās tendences. Diemžēl arvien vairāk autoru, to skaitā britu mākslinieks Demiens Hērsts (Damien Hirst), spēja pārraut gadiem ilgi stiprinātās robežas un, neatkarīgi no kritiķu teiktā, turpināja ceļu uz panākumiem. “Vizuālās mākslas sašķēla vārdu,” raksta Džounss. Kritiķi tika aizmirsti un pārvērsti par mākslas veicinātājiem un popularizētājiem. Tika izslēgta analīze un aizmirstas nospraustās mākslas teoriju vadlīnijas.

Jāatzīst, ka šodien māksla savā ziņa ir zaudējusi to statusu kāds tai bijis vēl pirms 10 gadiem. Tehnoloģiju attīstība ir atklājusi daudz noslēpumu un vienlaikus inficējusi neaizskaramo mākslas pasauli ar netalantīgiem un nenobriedušiem darboņiem. Mākslas pasaule ir saplūdusi ar ikdienu, padarot to par vienu veselu, tāpēc nojaucot jebkādas robežas vai normas. Ir iestājies tāds kā apmulsums. Ir nepieciešama vīzija un jauna virziena sākums.

Arī franču autors Žans Bodrijārs (Jean Baudrillard) savā grāmatā “The Conspiracy of Art” raksta par mākslas pasaules kultūras privilēģijām un ilūziju neesamību. Par to kā tā cirkulē ap savu asi un, nonākot pie nulles elementa, atkal no nekā rada jaunu grūdienu ceļā pat uz pilnīgi neprātīgu inovāciju. Bodrijārs savās esejās salīdzina mākslas virzienus un to dažādību ar sabiedrību kā vienotu, savstarpēji saistītu atkarīgu elementu.

Īpaši tagad ir vajadzīga kritika, kas spētu salikt visu pa plauktiņiem. Mēs varam mūžīgi diskutēt par to kas ir un kas nav labs. Par to, kādai ir jābūt mūsdienu mākslai. Diemžēl bez dominējoša viedokļa, veselīgas un saturīgas kritikas saskatīt īpašo milzīgajā mūžīgi kustīgajā pasaules mākslas virpulī ir sarežģīti. Atšķirība starp talantu un bezgaumību ir milzīga, taču tā vien liekas, ka cilvēks vairs nespēj to saskatīt.

Džonatans Džounss raksta, ka kritiķa galvenais uzdevums ir pamanīt labāko un tad aizstāvēt to līdz pat nāvei. Bet visu slikto atklāti un bezbailīgi atzīt par sekundāru vai vispār nekam nederīgu.

Kā ir ar situāciju Latvijā? Jādomā, ka mums nav daudz drosmīgu un atklātu stingras domas paudēju. Protams, mazā Latvija mūs bieži vien ierobežo, un tomēr. Noteikti varam lepoties ar vairākiem tiešām kvalitatīviem izdevumiem, tai skaitā "Studija", "Dizaina Studija", "Foto Kvartāls" un citi...

Komentāri (13)CopyDraugiem X Whatsapp

Nepalaid garām!

Uz augšu