Latviešu folkloras krātuve 2. decembrī Latvijas Nacionālās bibliotēkas Ziedoņa zālē atzīmēs 90. jubileju, pavēstīja Latvijas Universitātes (LU) Preses centrs. LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta (LFMI) Latviešu folkloras krātuve ir Latvijas lielākā folkloras vākšanas, saglabāšanas, publicēšanas un izpētes institūcija, kuras pārziņā ir viens no Eiropā apjomīgākajiem folkloras arhīviem ar aptuveni trim miljoniem folkloras vienību.
Pēc 51 Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) augstceltnē pavadīta gada folkloras krātuve ar tās lielāko simbolisko vērtību – Krišjāņa Barona Dainu skapi – šoruden pārcēlās uz jauno Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēku.
Svētkus ievadīs Latviešu folkloras krātuves vadītājas Ritas Treijas atskats krātuves vēsturē. Pasākumā plāno piedalīties LU rektors Mārcis Auziņš, Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktors Andris Vilks, LZA prezidents Ojārs Spārītis, Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktore Agrita Kiopa un Kultūras ministrijas Kultūrpolitikas ieviešanas departamenta direktore Jolanta Treile.
Pasākumā krātuves darbinieki iepazīstinās arī ar trim jaunākajiem darba rezultātiem. Par kolektīvo monogrāfiju «Latviešu folkloristika starpkaru periodā» stāstīs tās sastādītāja un zinātniskā redaktore – LU LFMI direktore Dace Bula. Šogad tapis arī albums «Folkloras vākšanas vēsture fotogrāfijās», kuru sastādījis – LU LFMI pētnieks Aigars Lielbārdis. Savukārt Latviešu folkloras krātuves jaunais digitālais arhīvs «garamantas.lv» piedāvā ne tikai iespēju lasīt, skatīties un klausīties tautasdziesmas, teikas, pasakas, sakāmvārdus un citus, bet arī iepazīt folkloras materiālu kolekcijas kā unikālu nemateriālās kultūras vērtību, kuru veidojušas un iesūtījušas Latvijas kultūrvēsturē nozīmīgas personības, daudzas Latvijas skolas, augstskolas un citas organizācijas.
Muzikālā ziņā pasākumu kuplinās postfolkloras kopa «Rikši» un darbosies LFMI un izdevniecības «Zinātne» grāmatu galds.
Latviešu folkloras krātuve dibināta 1924. gada 2. decembrī pie Izglītības ministrijas Pieminekļu valdes pēc skolotājas un folkloristes A. Bērzkalnes ierosmes. A. Bērzkalne arī bija pirmā krātuves vadītāja. 1945. gadā folkloras krātuve nonāca LU pārziņā un tika pārdēvēta par Folkloras institūtu, kas 1946. gadā tika iekļauts LZA. 1950. gadā izveidoja LZA Etnogrāfijas un folkloras institūtu, kuru sadalīja 1956.gadā, izveidojot Folkloras sektoru, vēlāk – Folkloras daļu Valodas un literatūras institūtā. 1992. gadā Latviešu folkloras krātuve atguva tās vēsturisko nosaukumu un kopš 1999. gada ir LU LFMI sastāvdaļa.
Pašlaik folkloras krātuvē strādā 12 zinātņu doktori un notiek aktīva zinātniskā darbība, turpina iznākt akadēmiskais izdevums «Latviešu tautasdziesmas», grāmatu sērijas «Novadu folklora» un «Folkloristikas bibliotēka», pētnieki piedalās projektos, konferencēs un publicē pētījumus institūta žurnālā «Letonica», zinātniskos žurnālos, grāmatās un rakstu krājumos Latvijā un ārzemēs.
