Kā krāsot olas, lai tās būtu ne vien skaistas, bet arī ēdamas?

TVNET
CopyDraugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Lieldienas jau teju ir klāt, tādēļ TVNET devās uz Brīvdabas muzeju pie tradīciju zinātājas Māras Kuplās, lai noskaidrotu, kā krāsot Lieldienu olas pēc senām latviešu tradīcijām. Māra Kuplā atklāj, ka olas ir jākrāso pareizi, lai tās būtu ne vien skaistas, bet arī ēdamas.

Ko simbolizē Lieldienu ola?

Mēs zinām, ka Lieldienās ir jākrāso olas, bet ko tad īsti simbolizē pati Lieldienu oliņa - to kārtīgam svētku svinētājam nevajadzētu aizmirst. Māra Kuplā atgādina:

«Lieldienu ola simbolizē saulītes - gaismas atnākšanu,

to, ka Lielajā dienā diena un nakts ir viena garuma. Pašā oliņā ir viss spēks - saulītes dzeltenums!»

Kā zināt, kura ir tā stiprākā ola?

Tradīciju zinātāja stāsta, ka vistas, kas dzīvojušas un skraidījušas laukos,. dāvā vienmēr tās stiprākās olas. «Vistiņas ir ļoti rūpīgi jākopj, lai viņām olas būtu gan stipras, gan garšīgas, gan arī veselībai noderīgas,» piekodina Māra. Tomēr, ja krāsošanai izvēlētas ir veikalā pirktas olas, tad

to izturību var pārbaudīt, vienu nakti noturot olas aukstā sālsūdenī.

«Tad jūs uz oliņām redzēsiet tādus kā stiegrojumus!» noslēpumu atklāj Māra Kuplā. Kurai olai lielāks stiegrojums, tā būs visvājākā.

Sagatavošanās

Pirms olu ietīšanas Māra Danutai stāsta, ar ko tās tiks krāsotas, piekodinot, ka

viss materiāls ir dabisks, lai olas pēc tam būtu ne vien skaistas, bet arī ēdamas.

Kā jau ierasts, pamatā tiek izmantotas sīpolu mizas – gan dzeltenās, gan sarkanās. Un tad, kā Māra saka, - «viss, kas ir sētmalē vai laukmalē salasāms: papardes, lauku atraitnītes, ceļmalu zālītes, meža burkāna, zemeņu, uzpirkstīšu, pīpenīšu un doronika lapiņas, un visas nezāles, jo tās veido ļoti skaistus nospiedumus». Lai lapiņas un ziediņi labāk turētos pie olas, tās vispirms ir jāsamitrina. Tāpat olu krāsošanai noder tulpes, jo to putekšņi dod violetu toni. Māra gan pārdzīvo par vēlīno pavasari, jo vēl nav uzplaukuši dažādi ziedi un izdīguši zaļumi: «Ir traki šopavasar! Nav mums krokusu, zilstarīšu, zeltstarīšu, nevienas tās skaistās puķītes, kas brīnišķīgu toni dod.»

Kādēļ olu krāsošanā neizmanto sūnas?

Olu krāsošanā tradīciju zinātāja gan iesaka neizmantot sūnas un dažādus ķērpjus, jo tie laiž mitrumu cauri, kā rezultātā nospiedumi neveidojas.
Toties skaistam efektam iesaka

ar sīpolu mizām pie olas pietīt arī grūbas.

Lieldienu olu vārīšana

Kad olas ir satītas, tās var likt vārīties sīpolu mizu un sāls novārījumā, kas iepriekš jau ir sagatavots, vārot pusstundu, un atdzesēts. Visi biezumi novietojami katla apakšā un gar malām, tā, lai olas katlam nepieskaras. No ūdens vārīšanās brīža olas jāturpina vārīt vēl aptuveni desmit minūtes, tad ar kausiņu katra ola jāievieto aukstā ūdenī, lai tās pēcāk būtu viegli nomizojamas.

Ja vēlaties variēt ar krāsām, Māra iesaka lietot karkadē tēju, biešu novārījumu vai melnalkšņus sarkaniem toņiem, melleņu novārījumu bez cukura – violetiem un pat melniem toņiem, vai zaļo tēju, ko Māra aizvien sauc par sienu, – viegli dzelteniem un zaļganiem toņiem.

Kad Lieldienu olas ir iztītas no diegiem un lapiņām, tās jāieeļļo skaistam spīdumam.

Priecīgas Lieldienas!
KomentāriCopyDraugiem X Whatsapp

Nepalaid garām!

Uz augšu