Šodien, 26. martā, kristieši atzīmē Kluso sestdienu, kuras laikā gatavojas Lieldienu svinībām. Daudzviet baznīcās jau sestdienas vakarā sākas Lieldienu sagaidīšanas svētki.
Mierīgu Kluso sestdienu!
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Klusā sestdiena ir pati klusākā no visām Klusās nedēļas dienām. Diena, kad Kristus dusēja kapā. Viņa mācekļi bija bailēs aizbēguši. Kristus kapam priekšā aizvelts liels akmens. Baznīcās šajā dienā neskan ērģeles un klusē zvani. Pēc pusnakts tiek iedegtas visas ugunis, jo sākas gaišie Lieldienu jeb Kunga Kristus augšāmcelšanās svētki – mazās Lieldienas.
Dievkalpojumi Kristus augšāmcelšanās piemiņai iesākas jau sestdien – Lieldienu vigilijā. Šis latīņu valodas vārds nozīmē būt nomodā, un daļa kristiešu šo nakti arī pavada nomodā lūdzoties.
Svēta uguni un aizdedz sveci
Vispirms tiek svētīta uguns un tiek aizdegta Lieldienu svece – Kristus simbols. Procesijā nesot Lieldienu sveci, visi dodas baznīcā, kur ticīgie no šīs sveces uguns aizdedz arī savas sveces. Tas ir simbols ticībai un Dieva žēlastībai, kas apgaismo cilvēku prātus un sirdis. Daudzi šo uguni aiznes un iededz savas mājas pavardā.
Baznīca slavina Pestītāju īpašā Lieldienu dziedājumā un lasa izvilkumus no Svētajiem rakstiem par žēlastībām, ko Dievs ir izlējis pār savu tautu. Tāds ir ievads Misei Lieldienu vigilijā.
Šajā naktī arī daudz ticīgo cilvēku pieņem kristības sakramentu. Mūsdienu kristieši Kluso sestdienu galvenokārt pavada klusumā un mierā.