Klāt Lieldienas: siltus, priecīgus un dvēseliskus svētkus!

TVNET
CopyDraugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Lieldienas senajiem latviešiem ir bijuši pavasara saulstāvji, ko svin par godu pavasara un saules atnākšanai. Pēdējos gadsimtos šie svētki cieši savijušies ar reliģiju. Ja vēlamies būt pavisam precīzi, tad senie latvieši Lieldienas svinēja Lielajā dienā, kas šogad bija 20. martā (plkst. 6:30 iestājās astronomiskais pavasaris), taču ar laiku Lieldienu svinības apvienotas ar kristiešu tradīcijām - Kluso nedēļu pirms Lieldienām, Zaļo ceturtdienu, Lielo piektdienu un kristietības centrālo notikumu - Jēzus Kristus nāvi un augšāmcelšanos. Arī portāls TVNET ikvienu sveic šajos pavasara svētkos un vēl priecīgas Lieldienas!

Mūsdienās varam brīvi izvēlēties, kā svinēt Lieldienas. Varam ievērot tikai mūsu senču tradīcijas - krāsot, ripināt olas, šūpoties, bet varam arī ievērot tikai kristiešu tradīcijas: piedalīties ciešanu krusta gājienā, doties uz pateicības dievkalpojumu vai tml.

Kristiešu vēsts

Kristīgajā pasaulē Lieldienās ticīgie ļaudis izdzīvo Jēzus Kristus nāvi un augšāmcelšanos. Tie ir centrālie kristīgās baznīcas svētki. Baznīca ir paredzējusi veselu nedēļu tam, lai cilvēki pārdomātu svarīgākos atpestīšanas notikumus, un tā tiek dēvēta par Lielo jeb Kluso nedēļu. Evaņģēlijos stāstīts, ka šajā dienā sievas ļoti agri nāca pie Jēzus kapa un nesa svaidāmās zāles. Taču viņas atradušas kapu tukšu, bez Jēzus miesas tajā. «Kad tās nezināja, ko darīt, tad pie tām piestājās divi vīri spīdošās drēbēs. Un, kad tās pārbijušās nolaida acis uz zemi, viņi tām sacīja: «Ko jūs meklējat dzīvo pie mirušiem? Viņš nav šeit, bet ir augšāmcēlies»,» teikts Lūkas evaņģēlijā, Bībelē. Kristietībā Lieldienas ievada Klusā nedēļa – 40 dienas ilgušā Lielā Gavēņa kulminācijas brīdis, kurā tiek pieminētas Kristus ciešanas un nāve. Katrai šīs nedēļas dienai līdz Lieldienām ir īpaša nozīme.

Senču svētki

Latviešiem Lieldienas bija laiks, kad klēts jau bija iztukšota, un laiks, kad sākās pavasara darbi. Savulaik ar rituālām darbībām zemnieki mēģināja palīdzēt zemes atmodai un jau laikus nodrošināt zemes auglību, kā arī veicināt tās svētību. Līdz ar sauli ceļas arī ļaudis un tūlīt steidzas mazgāt seju tekošā ūdenī, jo Lieldienu rītā ūdenim sevišķs dziedinātājs spēks.

Viena no senākajām Lieldienu rīta izdarībām ir putnu dzīšana. Šī nodarbība ir vēl saglabājusies latviešu paražās, bet nav vairs sastopama citās āriešu tautās. Putni nozīmē ļaunumu un slimības; aizdzenot tos no sētas, laukiem un mājām, cer, ka ar to tiks aizdzītas visas raizes un ļaunumi. Putnu dzīšana norisinās ar lielu troksni: sit klabatas, klaigā un šauj, trokšņo un dzied.

Olu krāsošana, ēšana, arī šūpoļu kāršana un šūpošanās ir galvenās tradīcijas Lieldienās. Olu ēšana nepieciešama, lai augtu apaļš kā ola, tas attiecas arī uz saimniecībā esošajiem lopiem, dzīvniekiem. Kad saule Lieldienu rītā paceļas mazliet virs apvāršņa, tā šūpojoties 3 reizes uz vienu, 3 reizes uz otru pusi. Tā radies paradums Lieldienās šūpoties. Pirms šūpošanās 3 reizes apgāja ap šūpolēm, dziedot dziesmas, tad puiši meta olas pār kārti, zīlēdami sev mūža garumu, un tikai tad sākās šūpošanās. Un, jo augstāk šūpojas, jo labāka raža būšot gaidāma. Jāšūpojas arī tādēļ, lai vasarā odi nekostu.

Vērojam laiku!

Mēs visi tik ļoti ilgojāmies pēc pavasara, ka laika vērošana šajās dienās ir īpaši nozīmīga daudziem. Lieldienās jāvēro laiks – pēc tā var spriest par gaidāmo vasaru. Ja Lieldienās līst lietus, tad tas līs katrā svētdienā līdz Vasarsvētkiem. Ja Lieldienu rītā saule uzlēks spodra - būs karsta vasara. Ja lecot saule «mirkšķinās» - būs bagāts gads; ja saulīte «tinas krekliņā» - būs auksts pavasaris.

Veselības rituāli Lieldienu laikā:

  • Lieldienu rītā ir agri jāceļas, lai redzētu, kā saulīte rotājas, un jāmazgājas tekošā ūdenī, kas tek pret sauli. Tas ir maģisks šķīstīšanās rituāls, kas palīdz iegūt možumu, gaišu prātu, veselību un skaistumu;
  • Lieldienu rītā pirms saules lēkta jāuzliek uz staba gala sāls un jāatstāj tas tur, līdz saule noriet, tad sāls līdzēs pret visām slimībām;
  • Pirmā svētku ola jāloba un jāēd ļoti uzmanīgi, lai to nesaskrambātu. Citādi – cik olai skrambu, tik slimību būs;
  • Bērniem jāēd daudz olu, lai viņi augtu tikpat apaļi;
  • Lieldienās jāapēd vismaz 13 dzērvenes. Jo lielāku efektu vēlas, jo vairāk ogu jānotiesā;
  • Lieldienu rītā agri jāceļas, tad visu gadu būs možums;
  • Lieldienās jāsitas ar olām – kuram stiprākā ola, tas būs ilgākais dzīvotājs;
  • Lieldienās galdā jāliek arī zirņi, jo tie nesot bagātību.

Simboli, to nozīme

Lieldienu simboli ola un zaķis, ko pazīstam mūsdienās, ir nākuši no pagāniskajām tradīcijām – ola kā saules un arī jaunas dzīvības, bet zaķis – auglības un bagātības simbols. Kristietībā ola nozīmē Kristus augšāmcelšanos, pārvarot visus šķēršļus (noveļot akmeni no kapa), līdzīgi kā cālis izšķilšanās brīdī pārvar olas čaumalas pretestību.

TVNET novēl rast svētku sajūtu sevī un pavadīt šo dienu kopā ar ģimeni saskanīgās un priecīgās noskaņās!

KomentāriCopyDraugiem X Whatsapp

Tēmas

Nepalaid garām!

Uz augšu