Mēs turpinām rakstu sēriju par Latvijas apceļošanu. Šoreiz vēlamies tevi iepazīstināt ar Tiņģeri – skaistu vietu Talsu pusē. Ja šovasar esi nolēmis apceļot Latviju, tad noteikti aizbrauc uz Tiņģeri Talsu novadā! Skaista, sakopta vieta ar senu vēsturi, pili, noslēpumiem un, kā jau īstai pilij piedienas, ar spoku (iespējams, pat vairākiem spokiem).
Brauc cauri Valdemārpilij uz Tiņģeri. No Valdemārpils līdz Tiņģerei tikai 11 kilometri. Pa ceļam varēsi priecāties par sakoptiem laukiem, skaistām viensētām un lielisku dabu.
Pusceļā apskati Īves muižas parku. No muižas gan tikai drupas palikušas, bet muižas parks ļauj nojaust seno varenumu. Ap 1644. gadu celtā Īves muiža piederējusi Johanam Manteifelam-Sēgem. Avīzēs rakstīts, ka Īves muiža vēl tīri labi esot turējusies pēdējā kara laikā. Pēc kara tur atradusies ciema padome, 60. gados esot izstrādāts rekonstrukcijas projekts, tas gan nav realizēts, un muiža atstāta sagrūšanai. Kad būsi Tiņģeres pilī, apskati pils priekštelpā novietoto milzīga izmēra pūra lādi, tā ir no Īves muižas, lādi labi ļaudis atdevuši tiņģeriešiem, lai pils apmeklētāji var priecāties un novērtēt skaisto darinājumu.
Tagad laiks uz Tiņģeri, doties uz pašu ciema centru, kur aiz atjaunotā pils mūra ir lielisks parks un pati pils ēka – savulaik daudzināta kā viena no skaistākajām Kurzemē. Tiņģeres muižas pili 1805. gadā cēlis Johans Bahs, no 19. gadsimta beigām pils ir Osten-Sakenu īpašums. Senāk muižas labajā spārnā bijis ziemas dārzs ar neredzētiem svešzemju augiem un augļu kokiem, parkā bija izveidota dīķu sistēma un lielisks parks ar retu sugu augiem.
Ziemas dārza vairs nav, bet parks ar dīķiem saglabājies līdz mūsu dienām, tas tiek kopts un atjaunots.
Pils ēka ir saglabājusies skaista un stalta, no ārpuses nav redzams, ka pils cietusi ne tikai no laika zoba, bet arī no vairākiem ugunsgrēkiem, pēdējais (1935.gadā) bijis ļoti liels, iznīcinājis pils otro stāvu. Pils tikusi atjaunota, vēlāk pārbūvēta, tāpēc tajā neredzēsi sākotnējo telpu izkārtojumu. Pat senās krāsnis padomju laikā bija jānojauc un jāaizved nezināmā virzienā, lai to skaistums netraucētu padomju skolēniem apgūt zinības par komunistisko nākotni.
Kā jau katrā kārtīgā pilī, arī Tiņģerē dzīvo spoks vai pat vairāki.
Viena leģenda vēsta, kā pils parkā radās Mīlestības saliņa un baisiem notikumiem apvīts Mīlestības ozols. Vietējie tic, ka ozols ir nelaimīgas mīlestības aculiecinieks, un pie šā ozola nāk visi iemīlējušies pāri vēl līdz mūsdienām. Leģenda vēsta, ka barona dēlam un istabenei Mariannai bijusi tāda mīlestība, kuru neviens un nekas nevarējis apslāpēt, bet vecais barons ar to nav varējis samierināties. Sākumā tas bijis liels noslēpums, bet pats jaunais barons sevi nodevis – viņš bijis muzikants, kurš savu mūzikas mākslu mācījies Vācijā. Kad atbraucis mājās, tad spēlējis tikai savai mīļotajai Mariannai par godu, bet kāds sulainis šo ziņu nodevis vecajam baronam. Barons par to saskaities un reiz, sagaidījis dēlu trepju galā, sitis viņam ar smago atslēgu bunti, dēls nokritis pa trepēm bez dzīvības, barons dēlu apbērējis pils parkā pie ozola. Pēc jaunā barona nāves pilī parādījies spoks, no tā vaļā varējuši tikt tikai ar mācītāja palīdzību.
Pēc mīļotā nāves lielās skumjās un sirdssāpēs Marianna atņēmusi sev dzīvību. Stāsta, ka vēl mūsdienās Marianna ir manīta pilī un pils parkā.
Šis senais stāsts īpaši atmiņā uzausa padomju laikā, kad pils parkā tiešām atrasts skelets, kāds galvaskausu ienesis skolotāju istabā (padomju laikā Tiņģeres pilī bija skola), kur tas nostāvējis ilgu laiku.
Jāsaka gan, ka šim stāstam ir vairākas versijas, kurš mīlēja, mira vai tika apglabāts, – katrs stāsta pa savam, bet ko gan var gribēt, tik ilgs laiks pagājis, nav brīnums, ka senas leģendas mainījušās un nostāstiem apaugušas.
Un šī nav vienīgā leģenda, Tiņģeres saieta nama vadītāja Vita Krauze un māksliniece Baiba Kalna zina daudz leģendu un nostāstu, viņas zinās pastāstīt daudz interesantu faktu par pils vēsturi – gan izstāstīs, gan pašu pili izrādīs.
Pilī ir apskatāmi priekšmeti, kuri tajā atrasti, varēsi ielūkoties pilsdāmas buduārā, apskatīt dažādas sadzīves lietas un tērpus, kādi bija nepieciešami pils dāmai.
Pilī apskatāma arī ekspozīcija par Tiņģeres skolas vēsturi, jo līdz 2008. gadam pils ēkā bija skola. Pilī ir arī dažādas mēbeles un sadzīves priekšmeti ar senatnes elpu.
Pēc skolas likvidēšanas tiņģernieki nolēmuši pili nevienam neatdot, šī apņemšanās savu skaisto pili saglabāt un neatdot citiem ir apbrīnas vērta. Pilī tagad ir vietējā pašvaldība, bibliotēka un Ķurbes luteriskās draudzes kapela. Svētkos pilī notiek pasākumi Tiņģeres bērniem un pieaugušajiem, un apmeklētāju netrūkst. Šogad Muzeju nakts tam bija lielisks pierādījums, tad bija iespējams apskatīt visu pili no bēniņiem līdz pagrabtelpām, un šāda iespēja ir ne tikai Muzeju naktī, pili var apskatīt ikviens. Telpas pilī var arī noīrēt svinībām un pasākumiem.
Pēdējos gados popularitāti guvusi Tiņģeres pils balle 19. gadsimta noskaņās, arī tu vari paspēt uz balli pilī - nākamā būs janvārī. Piesakies jau laikus un sāc darināt smalku balles kleitu pēc 19. gadsimta modes, kungiem jādomā par uzvalku. Šajā ballē viss notiek kā jau pils ballē – iepazīšanās ar baronkungu, polonēze, šampanietis, sarunas par medībām un smalko modi pie kafejas tases, dejas un citas pilsļaužu cienīgas izrīcības.
Pilī notiek arī Tiņģeres dienas. Kā jau kurzemnieki - svin trīs dienas pēc kārtas ar koncertiem, teātri, sporta aktivitātēm, radošajām darbnīcām, mākslinieku plenēru, rokdarbnieču saietu un citām interesantām lietām.
Nākotnes plānos ir atjaunot senu tradīciju - koru sadziedāšanos jeb dziesmu dienas, tuvāko pagastu un draugu koru tikšanos un kopīgu dziedāšanu, jo 1948.gadā Tiņģerē jau kas tāds notika - Ārlavas apriņķa dziesmu dienas, kā ievadpasākums un atlase Dziesmu svētkiem.
Aizbrauc uz Tiņģeri! Aizbrauc gan šai laikā, kad tik daudz kurnam, ka mums jau nekā nav, muižas un pilis grūst pamestas (kas arī ir tiesa), mums nav naudas, mēs nevaram… Tiņģerē var! Tiņģeres ļaudis savu pili pucē tik labi, cik vien iespējams, lai vietējiem ir vieta, kur kopā sanākt, svētkus svinēt, un arī ciemiņiem dotu iespēju svinēt un līksmot savā pilī.
Ja vēlies braukt uz Tiņģeri apskatīt pili, būtu vēlams iepriekš pieteikties Vitai Krauzei (tālrunis 29172760, e-pasts vita.krauze@talsi.lv).
Naktsmītnes Tiņģerē un tuvajā apkārtnē:
«Vidi», Valdemārpils, Talsu novads
57°22'45.833«N 22°35'50.705«E
+371 29107578
vidi@inbox.lv
http://www.vidi.viss.lv
Gultasvietu skaits kopā: 46
Cenas - no 11 Eur
«Laumas», Īves pagasts, Talsu novads
57°22'26.677«N 22°30'42.642«E
+371 26403240, 29477731
info@laumas.lv
http://www.laumas.lv
Gultasvietu skaits kopā: 26
Papildvietas: 25
Cenas 22 Eur - 65 Eur
«Bandenieki», Valgales pagasts, Talsu novads
57°24'25.74«N 22°26'48.426«E
+371 29129832
izviedrina@gmail.com
Gultasvietu skaits kopā: 10
Cenas no 15 Eur
«Kalnmalas», Ārlavas pagasts, Talsu novads
57°22'38.172«N 22°40'27.869«E
+371 26416010
kalnmalasav@inbox.lv
Gultasvietu skaits kopā: 5
Cenas no 12 Eur
«Krūziņi», viesu nams Dundagā
Pirmajā stāvā — kafejnīca-restorāns, svinību zāle (līdz 100 personām).
Otrajā stāvā - divvietīgas un četrvietīgas istabiņas, kā arī telpa konferencēm līdz 20 personām.
TV katrā istabā, bezmaksas bezvadu internets.
Divvietīga istaba — € 40,00 ar brokastīm;
Trīsvietīga istaba — € 60,00 ar brokastīm;
Četrvietīga istaba (ģimenes ar bērniem) — € 60,00 ar brokastīm.
«Jaunemari», viesu nams, atpūtas komplekss Dundagā
Divas svinību zāles (līdz 30 personām un līdz 100 personām), kamīns, pirts, turku pirts, baseins (3x5 m), virtuve, piknika vieta ezera krastā.
Istabiņās (6 - divviet., 2 - piecviet.): duša, wc
Cena 10,00 € (no personas)
TVNET aicina vasarā apceļot Latviju
Labi ir tur, kur mūsu nav? Muļķības! Labi ir šeit un tagad! Tieši tāpēc TVNET aicina tevi šovasar apceļot Latviju. Mēs stāstīsim un rādīsim savas īpašās Latvijas vietas, un aicinām tevi darīt to pašu, tādējādi veidojot mūsu kopīgo ceļvedi. Sūti mums savus stāstus un fotogrāfijas un iegūsti balvu! TVNET aicina - apceļosim Latviju!
Aicinām lasītājus sūtīt savus ekskursiju maršrutus un ceļojumu pieredzi uz epastu - celotajs@tvnet.lv
