Rozbeķu pils pirmoreiz rakstos minēta 1373.g. kā bīskapa vasaļa pils. Nopostīta poļu-zviedru kara laikā 1601.g. Celta no laukakmeņiem, no kuriem daži ir patiešām ievērības cienīgi savos apmēros, sienu biezums, būvēšanas tehnika - viss, viss apliecina aizgājušo laiku varenumu un liek sajūsmā brīnīties. Padomju laikos, kā stāsta vietējie, ar pilsdrupām neesot nekas darīts, vien izmantoti apkārtējie tīrumi lauksaimniecības vajadzībām.

Braukt lielu gabalu tikai uz šo mērķi īsti nav vērts, jo laiks, ko tur pavadīt, nebūs ilgs - minūtes 20, taču ieskriet, no Rīgas braucot Cēsis apskatīt vai Valmieru, vai Mazsalacu, vai ko citu - mierīgi. Tāpēc vislabāk būtu, ja šīs - īstas, senas, nerekonstruētas - pils drupas iebrauksit apskatīt garāmbraucot, izstaipot kājas pēc ilgākas sēdēšanas. Rozbeķu pilsdrupas atrodas Rozulā, pāris kilometru pa zemes ceļu, bez viegli saprotamām norādēm, netālu no samērā mierīgas nozīmes ceļa Stalbe-Umurga Vidzemē.

Taču miestiņa centrā var uzjautāt jebkuram ceļu, kurp braukt. Visdrošāk tomēr to ir pajautāt vietējā veikaliņā - tas darbojas no agra rīta līdz pieklājīgai pievakarei - pie reizes ar saldējumu var noķert labā nozīmē lauku bodes šarmu; pārdevējas tur ļoti laipnas un jaukas, iesvērs svaigus cepumus un parādīs ceļu uz pilsdrupām.

Pils apskate ir par velti. Tā kā pils apkārtni aprūpē tuvējo māju saimnieki, saprotams, ka pret vidi jābūt atbildīgiem un jāciena jau paveiktais.

Tur uz vietas var ieturēt pļaviņā arī mazu līdzpaņemto maltīti, jo tuvējās mājas saimnieki glīti iekopuši apkārtni un ir patīkama ainava.

Kas apskatāms no senās pils atliekām

Pilij savulaik bijis tornis ar ēdamzālēm un pagrabu, divas velvētas telpas pie ēdamzālēm ar virtuvi, ērberģis, kapela, gaļas žāvētava. Pils piebūvē bija neprecēto sieviešu istabas ar pagrabu zem tām. Pilsnovadā jeb muižā ietilpa lauki, pļava un birzs, dzirnavas ar dīķi, zvejošanas tiesības Rustēga (Arellen) jeb dažus kilometrus attālajā Ungura ezerā. Pie pils piederēja arī trīs četri ciemi un vairāki ezeri.

Uz pilsdrupām vēl šobrīd var nokļūt pa gandrīz sabrukušu laipiņu; droša tā nav, un par to arī ir brīdinājums.

No kādreiz iespaidīgās viduslaiku pils mūsdienās palicis tikai viens tornis, bet mūru un aizsargvaļņu kādreizējos apmērus var tikai attālināti nojaust -

apkārt ir pļavas, taču koki saauguši tieši pils teritorijā. Var samanīt bijušās greznības apmērus - taisnstūra veida celtne ar diviem torņiem. Aizsardzības vaļņu un grāvju nelielas paliekas.

Protams, kā jau katrai cienījamai pilij, arī par šo - par tās muižu - klīst dažādas leģendas. Viena no netālas senatnes - par kādu zirgu puisi un muižkunga meitu, kuri ļoti bijuši iemīlējušies viens otrā. Tā kā šīs attiecības turpināt kungs nav atļāvis, tad meitene un puisis tuvējā ezerā noslīcinājušies. 1907.gadā Rozbeķu muiža nodegusi, un nu atlicis apskatei pussabrucis medību namiņš muižas parkā, kā arī kapakmens Braslas upes malā, kas uzlikts kunga meitai.

Rozbeķu pils (latīņu: Castrum Rosenbeck) bijusi vasaļu pils 14.-16. gadsimtā. Arhibīskapa vasaļa Rozena mūra pils uzcelta pie Limbažu - Straupes lielceļa 14. gadsimtā. Pirmo reizi Henkem Rozenam izlēņotās Rozbeķu pils (Rosenbeck) vārds rakstītajos avotos atrodams 1372. gadā. Kādā 1385. gada dokumentā parādās nākamā pils saimnieka arhibīskapa vasaļa Voldemāra Rozena vārds. 1399. gadā arhibīskaps Jānis no Vallenrodes Rozbeķu pilsnovadu ar tā pieciem pagastiem un 12 ciemiem (latīņu: pagastis et villis) izlēņoja Jānim Vildenbergam, bet Jānis IV Ambundi 1419. gadā to izlēņoja Bertramam no Ikšķiles. 1431. gada Oto Rozenam izsniegtajā lēņa grāmatā teikts, ka arhibīskaps viņam Straupes draudzē izlēņoja Rozbeķu pili un tās novadu, Kūlēnu, Uzkalna, Rupsalas ciemus, Pētera Šūmahera («kurpnieka») apakšlēni un tā zemi, tāpat Rubenes krogu, Svētezeru, Unguru un Ēiķēnu ezeru.

«Apollo» un «Tvnet» aicina vasarā apceļot Latviju

Labi ir tur, kur mūsu nav? Muļķības! Labi ir šeit un tagad! Tieši tāpēc «Apollo» un «Tvnet» aicina tevi šovasar apceļot Latviju. Mēs stāstīsim un rādīsim savas īpašās Latvijas vietas, un aicinām tevi darīt to pašu, tādējādi veidojot mūsu kopīgo ceļvedi. Sūti mums savus stāstus un fotogrāfijas un iegūsti balvu! «Apollo» un «Tvnet» aicina - apceļosim Latviju!

Aicinām lasītājus sūtīt savus ekskursiju maršrutus un ceļojumu pieredzi uz epastu - celotajs@tvnet.lv

Divi aizraujošāko un iedvesmojošāko ceļojumu stāstu autori augustā saņems katra sevis cienīga ceļotāja un aktīva dzīvesveida piekritēja balvu – daudzfunkcionālo «Garmin» pulksteni-aktivitātes uzraudzītāju «vivofit 3», kas skaita soļus, kalorijas, nosaka vidējo aktivitātes līmeni un seko līdzi arī tavai miega kvalitātei. Turklāt «vivofit 3» Move IQ kustību detektors visas aktivitātes automātiski ieraksta, lai vēlāk tu varētu tās apskatīt un analizēt Garmin Connect™ vietnē. Bet brīžos, kad būsi aizmirsis par to, ka jāizkustas, pulkstenis to atgādinās ar skaņas signālu!