RUS
Tavs pārlūks ir novecojis, lūdzu atjauno to..
Sīkdatnes (cookies) mums sniedz iespēju uzlabot jūsu kā lietotāja ērtibas. Turpinot izmantot mūsu vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. VAIRĀK >

Apceļo Latviju: Baronu Korfu dzimta un Masonu ložas noslēpumi Priekulē

Dana France, Apollo/ TVNET 9
Foto: No personīgā arhīva

40 kilometrus no Liepājas atrodas neliela pilsētiņa ar nosaukumu Priekule, kas manu interesi piesaistīja pēc sarunas ar kādu mednieku, kurš turpat blakus esošajā Vaiņodes novadā netīšām uzgāja pamestus, krūmos ieaugušus barona kapus. Viņu pārsteidzis, ka kapos atrodamo krustu rotājis viens no Masonu ložas simboliem – visu redzošā acs. Pēc nelielas izpētes atklājies interesants stāsts par laiku, kad šajā teritorijā dzīvojusi baronu Korfu dzimta.

Vaiņodes novada domē par barona kapiem neko daudz nevarēja pastāstīt. Vien norādīja, ka teritorija, kurā tie atrodas, ir privāta. Krietni vairāk par baronu dzimtas pārstāvjiem, kas dzīvojuši šajā reģionā, informēta grāmatas «Priekules baroni Korfi 15.-20. gs.» autore, priekulniece Inga Raškova.

Viņas uzmanību Korfu dzimta piesaistījusi ar to, ka tā ir skaitliski viena no lielākajām baronu dzimtām Latvijā. Lai gan pašos kapos Raškova nav bijusi, viņa pieļauj, ka šeit apglabāti kādi no Korfu dzimtas pārstāvjiem, jo Vaiņodē Korfiem piederējusi muiža, kas, kā stāsta vietējie iedzīvotāji, padomju laikā nojaukta, jo bijusi ļoti sliktā stāvoklī.

«Priekulniekiem Vaiņodē piederēja muiža. Nepateikšu no galvas, kurā gadā, bet muiža tika atdota pūrā vienai no Korfu meitām. Saprotu, ka tajā laikā muiža bija stipri nolaista, un no tā laika Vaiņodes teritorijā Vaiņodes Korfi mūsu zaram īpašumu ziņā vairs nepieder. Radniecības saites ir, bet meita apprecējās ar citas dzimtas piederīgo.»

Korfu dzimtai bijis ļoti ciešs sakars ar interesantām personībām Krievijā, zina stāstīt Raškova: «Nobela prēmijas laureāta, rakstnieka Nabokova vecmāmiņa ir no Priekules Korfiem. Korfu līcis un pussala nosaukti par godu vienam no Priekules saimnieka brāļiem.» Daži no Korfu dzimtas pārstāvjiem bijuši ļoti tuvi krievu imperatoriem.

«Barons Korfs bija mītisks, jo visiem bija viens uzvārds. Tāpēc mūsu vietējos nostāstos un senlietu krātuvē pieejamos materiālos, ja arī kaut kur tiek minēts, tad tikai un vienīgi kā barons Korfs bez personiskām iezīmēm,» izpētījusi Raškova. Interesanti, pēc grāmatas autores domām, esot arī tas, ka lielai daļai dzimtas pārstāvju dots vārds Nikolajs, Niklauss vai Niklāvs. «Tāpēc ļoti svarīgi ir šie dzimšanas gadi, lai viņus varētu atšķirt,» viņa piebilst.

Priekules vecais centrs - ķieģeļu ceplis, Zviedru vārti, luterāņu baznīca, ielu plānojums - veidojušies tieši šīs baronu dzimtas laikā, un katrs no saimniekiem devis savu pienesumu Priekules attīstībai.

Laikā, kad Korfi 15.gadsimtā ienākuši Latvijas teritorijā, Priekule bijusi viņu pirmā mītnes vieta. «No šejienes tad viņu pēcteči izpletās līdz pat Skandināvijai un joprojām tur dzīvo līdz pat tālajiem ziemeļiem un Sibīrijai. Tad arī līdz dienvidiem. Krimā es atradu Korfus represēto sarakstos, kas piederēja pie mūsu zara. Ukraina, Baltkrievija, Urāli – praktiski visa plašā Krievija, bet viņu sākotne 15. gadsimtā ir tieši šeit – Priekulē,» zina stāstīt grāmatas autore.

Interesanti, ka Vaiņodes novadā atrodamo kapu ansamblī īpaši izceļas krusts, kuru rotā Masonu ložas simbols: «Mūsu Korfiem ir bijusi saistība ar masoniem. Tajā laikā viņus laikam vairāk dēvēja par brīvmūrniekiem.»

Ļoti konkrēta dokumentāla apstiprinājuma tam, ka Priekules baroni bijuši saistīti ar Masonu ložu, neesot, taču Raškova norāda, ka saistība esot.

«Ļoti daudz tiek runāts par šīm divām organizācijām. Es teikšu, ka nekas labs tas nav. Kaut gan vārdi ir ļoti skaisti. Kad lasīju viņu manifestu, uzstādījumu – mērķis ir izglītība un kultūra. Es nezinu vai tas būs korekti teikt, bet aiz visa tā stāv sātanisms,» norāda Raškova, ka tāds ir viņas pašas secinājums, kura pamatā ir apkopotā informācija par šo tēmu.

Tiek uzskatīts, ka «augstākā līmeņa» Masonu ložas pārstāvji «iztālēm spēj vadīt dažādus procesus un pat valstis». «Bronksas rajons Ņujorkā ir pilnībā pakļauts viņiem. Tīri enerģētiskā ziņā, ka nekas labs vienkārši nevar šajā teritorijā vispār notikt. Ir dažādi līmeņi. Arī tīri fiziski viņiem ir dažādi rituāli, bet tas notiek apakšējā līmenī. Augšējā līmenī viņi vairāk darbojas ar enerģijām,» zina teikt Raškova.

Pēc Raškovas teiktā, 18.gadsimtā brīvmūrniecība izpildījusi diezgan lielu lomu valsts attīstībā, jo caur viņiem ienākušas apgaismības vēsmas. Brīvmūrnieki bijuši ļoti izglītoti cilvēki. «Viņiem bija pieeja kultūras un mākslas vērtībām,» norāda Raškova.

Apgaismības laikā ceļošana, iepazīšanās un izcilo personību lietu pārzināšana bijusi ļoti moderna. Kā piemēru Raškova min Elīzas fon der Rekes vārdu, kas kļuvusi par pirmo dzejnieci Latvijā un Kurzemes galmā bijusi ļoti labi ieredzēta. «Šī dāma iepazinās ar vienu otru 18.gadsimta un 19.gadsimta sākuma personībām. Tajā skaitā vācu dzejnieku Gēti.

Viņa arī atmaskojusi Kaliostro afēras. Grāfs Aleksandrs fon Kaliostro savas burvju mākslinieka prasmes izmantojis dižciltīgo krāpšanai, teikts Latvijas brīvmūrniecības ložas mājaslapā www.masonicum.lv.

Tā laika brīvmūrnieki Kaliostro pieņēmuši kā brāli visu to pilsētu ložās, kuras viņš savu ilgo ceļojumu laikā ir apmeklējis.

Ap 1775. gadu Kaliostro nodibinājis pats savu oriģinālo «Ēģiptes sistēmu», kuras pamatā bija priekšnoteikums, ka ložās jāuzņem arī sievietes. Ievērojama loma ierādīta arī Elīzai fon der Rekei, kas pieskaitāma pie Kurzemes izglītotākajām personībām šajā laikā. Kaliostro esot nobūris grāfu Medemu un viņa meitu, kas drīz vien atklājusi viltu. Kad Kaliostro plānojis doties uz Pēterburgu, Elīza fon der Reke aizsūtījusi brīdinājuma vēstuli Katrīnai II. Pēterburgā Kaliostro centies iesaistīt savā brīvmūrnieku sistēmā visietekmīgākās aprindas, ieskaitot ķeizarieni. Tomēr, ņemot vērā vēstuli, viņš publiski atmaskots. Katrīnu II šis notikums stipri ietekmējis un bijis viens no iemesliem, kādēļ viņa zaudējusi savu labvēlīgo attieksmi pret brīvmūrniecību kopumā.

TVNET aicina vasarā apceļot Latviju

Labi ir tur, kur mūsu nav? Muļķības! Labi ir šeit un tagad! Tieši tāpēc TVNET aicina tevi šovasar apceļot Latviju. Mēs stāstīsim un rādīsim savas īpašās Latvijas vietas, un aicinām tevi darīt to pašu, tādējādi veidojot mūsu kopīgo ceļvedi. Sūti mums savus stāstus un fotogrāfijas un iegūsti balvu!

Aicinām lasītājus sūtīt savus ekskursiju maršrutus un ceļojumu pieredzi uz epastu - celotajs@tvnet.lv

Sibīrija Baltkrievija Ēģipte Ukraina Nobela prēmija Krima Liepāja
9 Komentāri