Pēc restaurācijas, no 31. augusta atkal atvērts Jāņa Akuratera muzejs Rīgā, O. Vācieša ielā 6a. Kārlis Skalbe rakstīja: «Ja atņemtu mūsu rakstniecībai Akurateru, viņa zaudētu labu tiesu no sava iedvesmas pilnā plūduma.» To pašu varētu teikt arī par Latvijas personību muzeju kopumu, kurā atkal atgriezies atjaunotais Jāņa Akuratera muzejs.
Atjaunotajā muzejā apmeklētājiem būs iespēja ieraudzīt ne tikai atjaunoto ēku, bet arī visā mājā izbaudīt pagājušā gadsimta 30. gadu atmosfēru. Kamīnzāle, ēdamistaba, virtuve, trauku istaba, dzejnieka kabinets, gaišais salons, dzejnieka meitas Laimas istaba, sievas Marijas Annas istaba un arī vannasistaba ir atguvušas veidolu, kāds tām varētu būt bijis laikā, kad mājā dzīvoja dzejnieka ģimene. Muzeja interjera projekta izstrādātāji un īstenotāji: SIA «Intarsija» – Mag. art. Dainis Bruģis un Mag. art. Ina Līne sadarbībā ar muzeja vadītāju Rutu Cimdiņu un speciālisti Mairu Valteri. Šāds 20. gs. 30. gadu rekonstruēts mājas interjers ir unikāls Latvijā.
Atjaunotā Jāņa Akuratera muzeja galvenā ēka ir dāvana sabiedrībai, sagaidot Latvijas valsts simtgadi un godinot tādas personības kā Jānis Akuraters, kas piedalījās Latvijas valsts idejas tapšanā un valsts izveidē, un pasludināšanā. Jānis Akuraters bija Latviešu Pagaidu Nacionālās padomes sekretāra biedrs 1917. gadā, deputāts Tautas padomē un Izglītības ministrijas Mākslas departamenta vadītājs 1919.–1920. gadā. 1918. gadā Akuraters piedalījās Latvijas Republikas proklamēšanas aktā. Ar savu literāro un publicistisko darbību viņš veicināja Latvijas valsts idejas popularizēšanu un jaunās valsts kultūrpolitikas veidošanas principu apzināšanos sabiedrībā.
Muzejs apmeklētājiem atvērts otrdienās–sestdienās 11.00–18.00, svētdienās pirmdienās – slēgts.
Jāņa Akuratera muzeja restaurācija tika īstenota Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta līdzfinansētās programmas LV04 «Kultūras un dabas mantojuma saglabāšana un atjaunināšana» ietvaros, programmas finansējumu iegūstot neliela apjoma grantu shēmas «Kultūras mantojuma saglabāšana» atklātā konkursā. Projekta īstenotājs – Memoriālo muzeju apvienība. Projekta partneris – valsts akciju sabiedrība «Valsts nekustamie īpašumi» – nodrošināja projekta administratīvo, finanšu un būvprocesa vadību. Projekta partneris no Norvēģijas Karalistes bija Lillehammeres muzeju apvienības Speciālie muzeji. Akuratera muzeja galvenās ēkas atjaunošanas tehnisko projektu izstrādāja SIA «Arhitektes Ināras Caunītes birojs». Restaurācijas darbus īstenoja SIA «Modus būve». Projekta kopējās izmaksas – EUR 250 000. EEZ līdzfinansējums – EUR 212 500, savukārt EUR 37 500 ir valsts budžeta līdzfinansējums.
