RUS
Tavs pārlūks ir novecojis, lūdzu atjauno to..
Sīkdatnes (cookies) mums sniedz iespēju uzlabot jūsu kā lietotāja ērtibas. Turpinot izmantot mūsu vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. VAIRĀK >

Zelta rudens dzimst visaugstāk esošajā Latvijas pilsētā

TVNET
Foto: Māris Pehlaks

Noteikti esi dzirdējis par vietu, kur piedzimst vējš, bet vai esi dzirdējis to, kur piedzimst skaistākais no gadalaikiem – rudens? Vai kādreiz esi aizdomājies par to, kur vasaras vēji pārvēršas rudens miglas vālos, pīpenes nemanīti pārvēršas mārtiņrozēs un kur visspožākā varavīksne, sietā ielocīta, izsijā savas krāsas, lai izkrāsotu Latviju vienu sprīdi pirms sniegpārslu neprāta? Viena no atbildēm – rudens piedzimst Alūksnē, visaugstāk esošajā Latvijas pilsētā, kur šajā nedēļas nogalē norisināsies skaistākais no rudens fenomeniem – svecīšu vakars.

Runā, ka pasaule esot tieši tik laimīga, cik katrs no mums to redzam. Alūksnieši šajā nedēļas nogalē aicina ieraudzīt rudeni un būt laimīgam, apskatot fantastiskās un krāsainās dabas ainavas, ko visbrīnišķīgāk novērot no augstākā skatu torņa Latvijā un pārliecināties par to pašiem. Ja gribas vairāk lauku romantikas, tad noteikti jādodas uz Veclaicenes skatu torni, vērot Kornetu pakalnus.

Alūksnes gide Ilona Riekstiņa vienmēr ir gatava palīdzēt atklāt Alūksnes mirdzumu: «Rudens vienmēr visu grib pamanīt pirmais un uzreiz, bet uzreiz to var izdarīt, tikai un vienīgi skatoties no augšas, tālab tas vienmēr piedzimst visaugstāk novietotajā pilsētā Latvijā – Alūksnē, lai pēc tam lēnām iekrāsotu un uz rudens valsi uzlūgtu visus pārējos Latvijas novadus. Kā gide Alūksnē strādāju vairāk nekā 20 gadus, 5 gadus darbojos uz plosta «Kaija», uz kura, braucot pa ezeru, piedāvājam izzināt Alūksnes bagātīgo kultūrvēsturi, nesteidzīgi novērot gleznainā Alūksnes ezera ainavu krāsu gammas. «No gaiši zaļās līdz dūmakaini zilajai, no kautrīgi bēšās līdz ugunīgi sarkanajai, dzelteno mijot ar oranžo un violeto sajaucot ar brūno,» tā Ilona raksturo šā gada rudens dižošanos Alūksnes ezera krastos, Lielajā pils parkā un pat mazākajās ieliņās.

FOTO: Edgars Skunstinš

Tā vien liekas, ka Alūksnes rudens smeļ savas krāsas ezera dzelmē. Tā pārdrošie smiekli skan ap ezeru – no Aleksandra paviljona majestātiskuma līdz Saules tilta aicinājumam, no alūksniešu luteklītes un mīlulītes – Cepurītes salas līdz Jaunās pils atspulgiem vecā parka dīķos. Rudens krāsas manāmas it visur – pat luterāņu baznīcas gaiļa zeltījums liekas vēl zeltaināks un bānīša dūmu virpulis pieskaņojies mežu raibumam. Visas parka dīķu krāsainās strūklakas izliekas apmulsušas – vai kāds var uzdrošināties būt par tām vēl krāsaināks?

Par šo brīnišķīgo rudens dabas parādību, Ilona aizdomājas: «Ezers, it kā bīdamies pieskaņoties krāsām, paliek arvien tumšāks un tumšāks, balti vien joprojām tajā mītošie gulbji un pilsētniekus un tūristus izklaidējošie plosts «Kaija» un kuģītis «Marienburg», kas aizvien pa Alūksnes ezera spoguli ved drosmīgākos ceļiniekus, kurus nebaida rudens dzestrums.»

Braucot ar kādu no ūdens transportiem, var novērot kādu īpašu apskates objektu, kas spēj samulsināt ikvienu atpūtnieku. Nekad ne nosalis, ne samircis, vienmēr smaidošs un mirdzošs ezera atspulgā rotājas Alūksnes Jaunais tilts, tas sagaida ceļotājus ar visskaistākajām rudens melodijām, liekot aizsisties elpai un acīs sariesties asarām.

FOTO: Jana Raga

Rudens iestāšanos Alūksnē lieliski paspilgtina ikgadējais Svecīšu vakars, kas noris šo sestdien, 7. oktobrī, plkst. 18:00, aicinot vietējos iedzīvotājus un pilsētas viesus doties uz Alūksnes kapiem, lai pieredzētu šīs brīnišķās un mistiskās sajūtas kopā. Šo sestdien gaišās svecītes pārvērtīsies tūkstoš dvēselītēs, jo iestāsies klusās čukstēšanas un veļu laiks. Ikvienam alūksnietim šis vakars ir tikpat svēts kā kapusvētku diena. Vietējo soļi smiltīs un rudens lapu čabēšana, svecīšu uguntiņas un satiktā pretimnācēja smaids liek saprast, ka diena pavadīta vietā, kur Latvijā iesākas rudens.

IT Latvija ES Alūksne
0 Komentāri