RUS
Tavs pārlūks ir novecojis, lūdzu atjauno to..
Sīkdatnes (cookies) mums sniedz iespēju uzlabot jūsu kā lietotāja ērtibas. Turpinot izmantot mūsu vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. VAIRĀK >

Kas tas Helovīns tāds?

TVNET 4
Helovīns | Foto: REUTERS/Scanpix

Ja pie jūsu namdurvīm šovakar (31. okt.) klauvē sveši bērneļi, rāda visādus trikus un dzied - nebrīnieties, Latvijā jau labu laiku diezgan populāra ir kļuvusi Visu svēto dienas priekšvakara jeb Helovīna (Halloween) svinēšana. Ja Helovīna tradīcija šķiet sveša, var gremdēties pārdomās par veļu laiku. Savos pirmsākumos Helovīns jau arī bija sava veida ražas svētki, līdzīgi kā Mārtiņdiena.

Smaidiet!

Šovakar, no otrdienas uz trešdienu, kā katru gadu, pasaulē šie svētki tiek svinēti. Arī pie mums Latvijā veikalu skatlogos jau vairākus gadus var novērot izgrebtu ķirbju galvas, sveces un dažādus mošķus, izdekorēti tiek arī biroji un arī katra paša dzīvesvieta.

Helovīna svinēšana, protams, visvairāk iet pie sirds tieši mazajiem. Tas ir pašsaprotami - kuram bērnam gan nepatīk uzvilkt kādu briesmoņa masku, vampīra zobus, raganas parūku vai melnu apmetni un kārtīgi izdauzīties kādā bērnu ballītē vai īpašā Helovīna pasākumā.

Pasaulē, īpaši ASV, ierasts, ka bērni un jaunieši pārģērbjas jocīgās vai šausminošās maskās un apstaigā kaimiņus, nedaudz pabiedējot tos un pieprasot saldumus, riekstus vai citas uzkodas. Gan jau mazu bērnu bariņi būs vērojami arī nelielajos Pierīgas ciemos.

Ja saldumi netiek dabūti, apciemojamie tiek pamatīgi sabiedēti.

Šāda paraža uzplaukusi ASV un pirmo reizi aprakstīta pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados.

Tāpēc esiet gatavi! Obligāti iepriekš sagatavojiet kādu ledeni vai šokolādi un nebrīnieties, ja kāds svešs bērns uz ielas jums to pieprasīs.

Izgrebtais ķirbis

Viens no Helovīna simboliem ir izgrebts ķirbis (Jack-o'-lantern), kura iekšienē ielikta svece. Šo tradīciju ieviesuši īri vēl pavisam nesen - 20. gadsimta sākumā.

Ķirbja grebšanas tradīcijas pamatā ir īru leģenda par kādu vīru vārdā Džeks, kurš aizrāvies ar pamatīgu uzdzīvi un apmānījis arī pašu nelabo. Savu dvēseli viņš paturējis, taču vīra grēki bijuši tik lieli, ka viņš neticis uzņemts arī debesīs. Tā nu viņš visu mūžību esot spiests klīst pa ēnainām un tumšām vietām uz zemes. Lai atrastu ceļu tumsā, viņam bijusi atļauta tikai viena oglīte, kuru viņš ievietojis izgrebtā rācenī. Leģenda citu skanējumu ieguvusi ASV, kur rāceņa vietā figurē izgrebts ķirbis. Vēsturnieki norāda, ka Amerikā Helovīna svinēšanas tradīcija ieviesusies tieši no tur ieceļojušajiem īriem.

Helovīna vēsture

Šajā vakarā cilvēki jau gadu gadiem pārģērbjas par ļauniem gariem, spokiem, raganām, miroņiem un citiem mošķiem, apmeklējot kaimiņus un lūdzot saldumus. Helovīns ir cēlies no ķeltu svētkiem «Šamhaina», kas nozīmē «vasaras beigas».

Vēsturiski Helovīna svētki ir vieni no senākajiem svētkiem, kuru saknes sniedzas vairāku tūkstošu gadu senā pagātnē un kuri savā attīstībā ietekmējušies no daudzu tautu tradīcijām. Senos laikos tagadējo Lielbritānijas un Ziemeļfrancijas teritoriju apdzīvoja ķelti, kuri pielūdza dabu un dažādus dievus, no kuriem galvenais - Saules dievs - noteica gan cilvēku darba un atpūtas brīžus, gan zemes auglības un miega laiku. 1. novembrī, kas iezīmēja saules sezonas beigas un aukstā laika sākumu, svinēts Jaunais gads. Naktī uz 1. novembri druīdu priesteri svētozolu birzīs kūra augstus ugunskurus, bet no rīta izdalīja oglītes ļaudīm, lai nevienā mājā netrūktu siltuma un lai to sargātu no ļauniem gariem. Svētki svinēti trīs dienas, un ļaudis tērpās no lapām, zariem, salmiem, dzīvnieku ādām, kauliem un ragiem darinātās maskās.

Turpmākajos gadsimtos Helovīna svētkus spēcīgi ietekmēja kristīgā ticība. Lai izskaustu pagānu rituālus, baznīca 1. novembri pasludināja par saviem svētkiem - Visu svēto dienu. Tomēr kristietībai neizdevās izspiest vecos ieradumus un galu galā visi svētki saplūda vienkopus.

Kādreiz Helovīna svētku sastāvdaļa ASV bija ietērpšanās dažādos kostīmos un ar to saistīts vandalisms, kas izpaudās kā privātīpašuma bojāšana, dzīvnieku un cilvēku savainošana. Vandalisma pamatā ir citi svētki, kurus sev līdzi atveda īru imigranti un kuri ir līdzīgi 1. aprīlim, kad drīkst izstrādāt dažādus jokus un mazas ēverģēlības, aizbildinoties, ka tās paveikuši elfi.

Aptuveni 1920. gadā nolemts, ka šādām postošām izdarībām jādara gals, un tas tika organizēts ar bērnu palīdzību. Bērnus sūtīja pie namsaimniekiem un veikalu īpašniekiem, kuri viņiem izsniedza saldumus un tā aizkavēja nemiernieku pulcēšanos. Tradīcija nonākusi arī līdz mūsdienām.

Visu svēto dienas priekšvakars ir pasākums, kurā ļaudis dalās ēdienā un dzērienā ar svešiniekiem.

Lielbritānija Helovīns
4 Komentāri