Apiet, apceļot un aplidot Latviju. Intervija ar akcijas «Izgaismo Latviju» idejas autoru

TVNET
CopyDraugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: publicitātes

1836 kilometri – tas ir kopējais ceļa garums, kas jāmēro, lai apietu apkārt Latvijai. Pirms četriem gadiem Enriko Podniekam radās pārdroša ideja: radīt tūrisma ceļu, kas ļautu to paveikt ikvienam gribētājam sev ērtā veidā – kājām, ar riteni, motociklu vai auto. Pēdējo četru gadu laikā izveidota ceļa infrastruktūra, apzinātas naktsmītnes un atpūtas vietas, kā arī notikuši nu jau 35 gājieni gar pierobežu, kuros piedalījušies ceļotāji un vietējie iedzīvotāji – lai izzinātu pierobežas novadu identitāti, lai baudītu Latvijas dabu un kopības sajūtu. Šis tūrisma ceļš iecerēts kā dāvana Latvijai tās simtgadē. 2018. gada 21. jūnijā notiks pasākuma kulminācija «Izgaismo Latviju» – Latvijas iedzīvotāji būs aicināti izvēlēties savu kilometru, ko šajā dienā noiet, lai pēc tam pulcētos pie pierobežas pašvaldību organizētajiem ugunskuriem, dziedātu spēka dziesmas un ar iedegtajiem ugunskuriem saulgriežu dienā izgaismotu Latvijas robežas kontūru.

Kā tas viss sākās?

Ideja par iešanu apkārt Latvija «atlidoja» ar šo vārdu kombināciju: aplido, apceļo un apmīļo Latviju. Pirmie, kam pastāstīju par ideju, bija draugi. Viņi gan teica, ka tā ir traka, taču tieši tik laba ideja, lai to arī īstenotu!

Kad sākām domāt, kā to realizēt, sapratām, ka komandā jāiesaista vēl citi, kas idejai tic. Tajā laikā iedraudzējāmies ar fondu «Viegli» un Imanta Ziedoņa muzeja pārstāvi Žaneti Grendi un nolēmām dibināt biedrību – fondu 1836. Pēc apmēram gadu ilgas plānošanas, 2015. gada septembrī, notika mūsu pirmais brauciens – ar autobusu braucām apkārt Latvijai, devāmies uz pierobežas novadu tūrisma centriem, stāstījām par ideju, un pamazām 1836 tūrisma ceļš sāka iegūt reālākas aprises.

Plānojot un skatoties kalendārā, sapratām, ka 2018. gads, Latvijas simtgade, ir simbolisks brīdis, kad idejas īstenošanu pabeigt un jauno tūrisma ceļu pasniegt kā dāvanu Latvijai.

Pa šo laiku ideja attīstījusies un radusies akcija «Izgaismo Latviju»…

Jā, 21. jūnijā apkārt Latvijas robežai tiks iedegti pierobežas pašvaldību organizētie ugunskuri. Pateicoties ceļabiedra – bankas BlueOrange, kā arī Ford, Neste un 43 pašvaldību atbalstam, esam apkopojuši spēkus un kopā aicināsim visus Latvijas cilvēkus izvēlēties vienu kilometru pierobežā, kuru šajā vakarā noiet un pēc tam doties pie organizētajiem ugunskuriem, līdzi ņemot savu malkas pagalīti iekuram. Tas būs simbolisks veids, kā dot savu artavu šiem ugunskuriem. Pie ugunskuriem dziedāsim dziesmas un plkst.22 vakarā visi vienlaikus - Latvijas himnu. Šī diena un akcija būs simbolisks 1836 tūrisma ceļa dāvanas pasniegšanas brīdis.

Foto: publicitātes

Kāpēc tieši ugunskuri?

Ir diezgan liela atšķirība, vai esi Kurzemē, Zemgalē vai Latgalē. Tās var būt dažādas mentalitātes, dažādas dziesmas un idejas, bet uguns ir saprotama visiem. Uguns ir simboliska – tā ir gaisma, un ugunskuru kopīga iedegšana - Latvijas iedzīvotāju kopības un «saslēgšanās» brīdis.

Ugunskuriem izgaismota Latvijas robeža - tas ir kaut kas vēl nebijis.

Gan skaists noslēgums mūsu Latvijas pierobežas izzināšanas akcijai, gan lielisks sākums idejas un jaunatklātā tūrisma ceļa tālākai attīstībai.

Pēdējo divu gadu laikā fonds 1836 nedēļas nogalēs organizējis nu jau 35 gājienus Latvijas pierobežā, kuros līdz ar idejas autoriem un fonda pārstāvjiem piedalījušies daudz ceļotāju. Pastāsti par šiem gājieniem nedaudz vairāk!

Gājieni, kuros piedalīties aicināts ikviens interesents, ir kā nelielas ekspedīcijas maršruta, naktsmītņu, apskates objektu un atpūtas vietu izzināšanā. Gājienu brīdī mēs visi kļūstam par jaunatklājējiem, jo neviens šo ceļu vēl nebija nogājis. Kad 2015.gadā braucām uz tūrisma centriem, viņi ieteica punktus A un B, robežai tuvākos ceļus, - tādā veidā esam izveidojuši digitālu karti, kurā iezīmēto maršrutu patlaban izejam. Latvijas pierobežas ceļu esam sadalījuši četros simboliskos posmos: Piejūra, Māras ceļš, Leišmalīte un Ziemeļmeitas ceļš. Katram posmam ir savs atbildīgais koordinators, kas organizē gājienus. Līdz šim bijuši 35 gājieni – pirmajā gadā 15, otrajā 19 un vēl bijuši arī daži ziemas sezonas gājieni. Šogad līdz ar pēdējiem astoņiem gājieniem aplis būs noslēdzies – būsim nogājuši visapkārt Latvijas robežai.

Kā gājieni parasti notiek?

Gājieni notiek sestdienās un svētdienās, kad gribētāji var tam atvēlēt laiku. Dienā noejam 20 - 25 kilometrus. Sākam punktā A, kur atstājam auto un visas liekās mantas, un dodamies ceļā. Pa nakti paliekam naktsmītnē, kas parasti ir kāda skola vai kempings. Kopā brokastojam un pusdienojam, runājamies un baudām Latvijas dabu. Savukārt svētdienā tieši plkst.18:36 par godu gājienam un arī vietējiem cilvēkiem parasti notiek neliels koncerts. Gājienos devušies arī daudzi mākslinieki un fonda Viegli mūziķi, kas šādās reizēs arī uzstājās.

Pa šiem gadiem gājienos piedalījušies daudzi – šī ir bijusi arī vieta, kur iepazinušies pāri un nodibinātas ģimenes…

Pirmajā gājienā piedalījās tikai 12 cilvēku, tagad vienā gājienā dodas vidēji 50-100. Ir reizes, kad ir labs laiks un dodamies gar jūru, un gājēju skaits pārsniedz arī 100. Par gājieniem informējam savā mājaslapā un sociālo tīklu kontos, taču labākā reklāma ir no mutes mutē. Jaunie gājienu dalībnieki parasti par šo akciju uzzinājuši no saviem draugiem un radiem. Cilvēkiem patīk, viņi stāsta tālāk un ņem līdzi draugus un ģimeni. Protams, mums ir arī gājēji – veterāni, kas ceļā devušies 15 reizes un vairāk. Gan tie, kas gājienus organizē, gan tie, kas tajos piedalās, ir ļoti īpaši cilvēki – katram ir savs unikāls stāsts, kāpēc un kā viņi tur nonākuši.

Foto: publicitātes

Ideja pa šiem dažiem gadiem izaugusi pavisam liela – par Vislatvijas mēroga akciju Latvijas simtgadē. Cik viegli bijis panākt, lai cilvēki ar ideju aizrautos?

Tiem, kuri ir bijuši kādā no gājieniem, nekas nav jāstāsta: viņus ideja aizrauj! Kad par to savulaik stāstīju iespējamajiem atbalstītājiem, bieži piefiksēju, ka, neskatoties uz daudzajiem video, bildēm un stāstiem, varu sniegt tikai mazu ieskatu ceļa piedzīvojumā. Vislabāk šo ideju var sajust un piedzīvot pats. Tādēļ, ja kāds prasa, kas ir šis ceļš un kāpēc tas vajadzīgs, atbilde ir - atnāc un izmēģini.

Ceļš ir mūsu dāvana Latvijai tās simtgadē un būs paliekošs ikvienam arī daudzus gadus vēlāk, lai Latviju apceļotu vienatnē vai kopā ar draugiem. Mēs esam radījuši karti, ko laika gaitā papildinām ar papildu informāciju par naktsmītnēm un citu noderīgu informāciju. Pašreizējais maršruts, kas izveidots gar Latvijas pierobežu, ir tāds, kas noejams visiem, bet laika gaitā to papildināsim arī ar grūtākām izvēlēm.

Ko tu vēlētos pateikt tiem, kas vēl tikai domā par dalību kādā no gājienu posmiem vai 21.jūnija «Izvēlies savu sirds kilometru un izgaismo Latviju» kulminācijas pasākumā?

Mēs savā ikdienā esam tik aizņemti. Akcija varētu būt lielisks mirklis, kad pie ugunskuriem satikties ar sev tuviem cilvēkiem, draugiem un arī svešiniekiem. Tas ir stāsts par satikšanos un kopā būšanu, kurā mēs kā tauta varētu kopīgi vienoties Latvijas simtgades gadā. Ceru, ka kopīgā himnas dziedāšana kulminācijas brīdī var kļūt par ko tādu, kas stiprinās katra dalībnieka paša un arī tautas identitāti. Varbūt kādam, kas izvēlējies būt prom no Latvijas, dos sajūtu, ka mājas tomēr ir tā vieta, kur jābūt. Šai akcijai un ceļa stāstam ir daudz šķautņu, un es ticu, ka katrs atradīs savu iemeslu, kāpēc piedalīties. Mana galvenā atziņa, kas radusies pa šiem gadiem: mēs varam stāstīt un aicināt, bet patiesībā tas, kas aicina, ir šis ceļš, - tā ir īpaša dzirksts vai sauciens, ko konkrētais cilvēks sadzird, lai ceļā dotos.

Vēl kas interesanti: lai gan latvieši parasti ir intraverti, šīs akcijas ietvaros parādās pretējs fenomens – cilvēki ir gatavi nākt kopā un sadarboties.

Kas notiks pēc 21. jūnija akcijas?

Gājieni turpināsies arī pēc «Izvēlies savu sirds kilometru un izgaismo Latviju» noslēguma. Jūlijā simboliski atkārtosim pašu pirmo gājienu maršrutā Miķeļbāka-Kolka, un tad šādi gājieni sadarbībā ar aģentūru «Jēkaba ceļojumi» tiks organizēti ik mēnesi. Pulksteņrādītāja virzienā mēnesi pēc mēneša pa posmiem dosimies apkārt Latvijai.

Ceļš pamazām atdzīvojas – cilvēki izzināt Latvijas pierobežu dodas ne tikai mūsu organizēto gājienu ietvaros, bet arī individuāli un kopā ar draugiem. Katram motivācija ir pilnīgi cita: viens grib iet, lai apietu Latvijas robežu, otrs – lai baudītu dabu, trešais – lai satiktu cilvēkus. 1836 ceļa karti pamazām papildinām ar informāciju par naktsmītnēm – cilvēki, kuri dzīvo pierobežā, labprāt dotu iespēju pārnakšņot. Naktenes ir ļoti dažādas – mājas, skolas, istabas, šķūņi. Gājējiem, īpaši, ja viņi dodas mazākās grupās, tā ir iespēja satikt tur dzīvojošos un izzināt kultūru pierobežā. Pie tam došanās apkārt Latvijai var būt ļoti dažāda: ir bijuši cilvēki, kas grib apskriet, apbraukt ar motocikliem vai riteņiem. Nav pareizā vai nepareizā veida, kā to darīt, – katram ir savs veids, un tas ir skaisti!

Fonds 1836 gan gājienu organizēšanā, gan «Izvēlies savu sirds kilometru un izgaismo Latviju» akcijā cieši sadarbojas ar dzejnieka Imanta Ziedoņa muzeju. Arī Ziedonis savulaik gājis gar Latvijas pierobežu, ticies ar cilvēkiem, un, šo gājienu iedvesmota, tapusi grāmata «Leišmalīte»…

Tas bija fantastisks brīdis, kad lasīju Ziedoņa grāmatu, – tur jau pašā ievadā viņš raksta, ka reiz apkārt Latvijai būs tūrisma ceļš. Tas, ka arī Ziedonis, pierobežu izzinot, pirmais sajutis un piefiksējis šo domu, protams, stiprina un iedvesmo. Esmu dzirdējis, ka Ziedonis gribēja apiet apkārt visai Latvijai. Ticu, ka viņš ir klātesošs arī mūsu 1836 un «Izvēlies savu sirds kilometru un izgaismo Latviju» idejas īstenošanā.

Ziedonis pierobežā labprāt runājās ar cilvēkiem. Katram satiktajam viņš ik reizi esot uzdevis divus jautājumus: ko tu radi un par ko tu cīnies. Ko uz tiem atbildētu tu?

Šī ir pirmā reize, kad šos jautājumus uzdod man. Pirmā sajūta, kas nāk prātā: es cīnos par brīvību šā vārda plašākajā nozīmē, kas katram ir sava. Ko es radu? Man patīk radīt svētkus un labas sajūtas – gan sev pašam, gan sev tuvākajiem, gan konkrētajā brīdī mazāk iepazītiem cilvēkiem. Man ir liels prieks un gandarījums, ka šā projekta ietvaros un gājienos varu radīt mazo svētku sajūtu un priekpilnus mirkļus. Tas noteikti ir viens no iemesliem, kāpēc ar lielu prieku dodos izpētes gājienos apkārt Latvijai.

KomentāriCopyDraugiem X Whatsapp

Nepalaid garām!

Uz augšu