Ar 18 150 dejotājiem izdejojot lieluzvedumu «Māras zeme», noslēdzas Deju svētku centrālais notikums (2)

LETA
CopyDraugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Paula Čurkste/LETA

Pēc pusnakts ar 18 150 dejotāju kopīgu priekšnesumu noslēdzies viens no XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku centrālajiem notikumiem - deju lieluzvedums «Māras zeme».

Pulcēšanās uz koncertu, kas sākās plkst.22, bija manāma krietnu laiku pirms pasākuma sākuma, svētku dalībniekiem un skatītājiem uz svētku norises vietu - Daugavas stadionu - sanākot no visām stadiona pusēm.

Stadiona teritorijā bija izvietotas vairākas teltis, tostarp infotelts, kurā bija pieejama informācija par remigrācijas pasākumiem. Tiesa, kā novēroja aģentūra LETA, cilvēkus šajā teltī vairāk interesēja deju lieluzvedumam veltīts buklets.

Svētku priekšnesumu ar uzrunu ievadīja Valsts prezidents Raimonds Vējonis un kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK).

Deju lieluzvedums «Māras zeme» veidots četrās daļās, kam seko izskaņa. Katrā no daļām tika izdejots kāds no mūsu tautas vēstures nozīmīgākajiem brīžiem. Pirmajā daļā «Māras atnākšana» atainota dzīve brīvajā Māras zemē, kad rodas senās latvju dziesmas, tradīcijas, dejas soļi, rakstu zīmes, pilskalni, viss, kas nepieciešams sadzīvei un svētkiem. Otrajā daļā «Svētā Māra - Marija» atainoti vācu/poļu/zviedru/krievu laiki Latvijā. Trešā daļa «Māras atgriešanās» atsaucas uz zemes atjaunošanos pēc lielā mēra, «kas izkāvis teju visu Māras zemi». Šajā laikā sākas pirmā tautas atmoda, nāk 1905.gads, seko strēlnieku gaitas un valsts dibināšana. Ceturtā daļa «Māras sagūstīšana un atbrīvošanās» atsaucas uz 100 Latvijas valsts pastāvēšanas gadiem, kuru laikā Latvija pilnā apmērā izbaudījusi savu pastāvēšanu starp divām lielvarām un kad Latvija atguva savu neatkarību.

Koncerta izskaņā Daugavas stadiona laukumā pulcējās visi 18 150 lieluzveduma dalībnieki, lai kopīgi izdejotu deju «Gaismu sauca, gaisma ausa» Jāņa Purviņa horeogrāfijā, ar karogu ceļu, noslēdzot grandiozo koncertu.

Uzvedumā skanēja grupu «Iļgi», «Auļi» mūzika, kā arī Jura Kulakova mūzika Kristapa Krievkalna aranžējumā un latviešu tautas mūzika Jura Vaivoda aranžējumā.

Lieluzveduma virsvadītāji ir Agris Daņiļevičs, Ilmārs Dreļs, Jānis Ērglis, Taiga Ludborža, Ilze Mažāne, Zanda Mūrniece, Jānis Purviņš, Gunta Skuja, debitantes - Dagmāra Bārbale, Selga Apse (Kanāda).

Goda virsvadītāji ir Ieva Adāviča, Marga Apsīte, Taisa Aruma, Skaidrīte Darius (Austrālija), Elga Drulle, Ingrīda Edīte Saulīte, Rita Spalva un Uldis Šteins. Mākslinieciskie vadītāji - Jānis Ērglis, Jānis Purviņš, režisors - Elmārs Seņkovs, bet scenogrāfs - Reinis Suhanovs.

Komentāri (2)CopyDraugiem X Whatsapp

Nepalaid garām!

Uz augšu