Kā brūvē vienu no populārākajiem aliem?

CopyDraugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Mūsas un Mēmeles krastu pilsētā Bauskā alu brūvē jau kopš 1981.gada. Lai uzzinātu, kā tas notiek, portāls TVNET devās uz uzņēmuma «Bauskas alus» brūzi.

Uzticīgi klasikai

Bauskas alus vadītājs Vladimirs Barskovs TVNET stāsta, ka alus darīšanā ļoti svarīgas ir izejvielas: Latvijā augušie graudi, vietējais ūdens, no Vācijas atvestās apiņu granulas, kā arī raugs. Bauskas alus brūvēšanā izmanto dažāda veida Latvijas miežu iesalu.

Lai gan alus darītavu nepārtraukti pilnveido un modernizē, darbinieki ir palikuši uzticīgi senajai, klasiskajai ražošanas tehnoloģijai. Lai pagatavotu alu, parasti vajadzīgas 43-45 dienas. Visilgāko laiku alus pavada noguldītavā – aptuveni 30 dienas.

Pusotra mēneša laikā topošais alus iziet cauri dažādām stadijām: vārīšanai, raudzēšanai, noguldīšanai un pildīšanai.

Kādreiz brūzī bija daudz vairāk darbinieku, bet tagad lielu daļu darbu veic iekārtas, kuru apkalpošanai vajadzīgi tikai daži desmiti speciālistu. Protams, ļoti vērtīgus padomus var dot tādi pieredzējuši aldari kā Kārlis Zālītis, kurš ir viens no Bauskas alus darītavas izveidotājiem un attīstītājiem.

Foto: Kadrs no video

Milzīgas alus jūras

Viena no īpašajām brūža vietām ir alus raudzēšanas nodaļa, ko parasti nerāda rūpnīcas viesiem. Bet TVNET komandai ir iespēja apskatīt, kā milzīgās vannās raudzējas topošais alus. Zālītis norāda, ka mūsdienās vaļējas raudzētavas izmanto ļoti reta alus darītava, bet Bauskā tomēr nolemts saglabāt nerūsējošā tērauda tvertnes.

Brūža direktors saka, ka visskaistākais skats ir tad, kad biezās putas ir tumši brūnas un veido neparastus ornamentus. Mūsu apmeklējuma laikā putas ir bēšīgas, jo šī porcija tikai nesen nonākusi raudzētavā. Laika gaitā vairums putu noplok un kļūst par alus sastāvdaļu, bet daļa putu tiek nosmeltas.

Raudzēšanas vannās topošais alus, kam pievienoti raugi, atrodas 7-9 dienas.

Pēc tam raugi tiek atdalīti, bet atdzesētais šķidrums nonāk noguldītavā.

Foto: Kadrs no video

Pirms pildīšanas alum jānobriest

Noguldītavā, kur ir salīdzinoši vēss – plus divi vai trīs grādi, alus atrodas 30 dienas. Pēc tam šķidrumu filtrē un nogādā pildītavā, kur pudelēs nonāk ne tikai alus, bet arī vairāki bezalkoholiskie dzērieni, piemēram, iesala dzērieni «Veselība» un «Porteris». Šie dzērieni joprojām tiek ražoti pēc Zālīša 1961.gadā izstrādātās receptūras un tehnoloģijas.

Jaunās pildīšanas līnijas jauda ir 6000 pudeļu stundā.

Kad ieslēdzas pudeļu pildīšanas līnija, telpā parādās diezgan liels troksnis, ko rada pudeļu savstarpējā šķindoņa. Pārējās alus darītavas telpas ir samērā klusas un mierīgas.

Iedzert, bet nepiedzerties!

Direktors neslēpj, ka lielākais pieprasījums pēc alus ir tieši pavasarī un vasarā, īpaši – pirms Jāņiem. Viņš norāda, ka katram cilvēkam ir sava alus dzeršanas norma.

Galvenais kritērijs – lai cilvēks būtu interesants ne tikai sev, bet arī apkārtējiem.

Nav labi, ja cilvēks, dzerot alu, kļūst interesants tikai sev.

Gada laikā Bauskā tiek saražoti 350-370 tūkstoši dekalitru alus, kā arī aptuveni 70 tūkstoši dekalitru bezalkoholisko dzērienu. Uzņēmumā kopumā strādā 60 darbinieku, no kuriem 25 cilvēki iesaistīti tieši ražošanā.

KomentāriCopyDraugiem X Whatsapp

Nepalaid garām!

Uz augšu