Lietuvas prezidenta pilī pirmdien prezentēta neparasta un provokatīva glezna, kurā vienuviet sapulcinātas pazīstamākās XX gadsimta Lietuvas vēsturiskās personības - pirmskara neatkarīgās republikas prezidenti, mākslinieki, garīdznieki, domātāji.
Lietuvas prezidenta pilī prezentē provokatīvu gleznu
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Milzīgo audeklu, kas veltīts Lietuvas tūkstošgadei, vairāk nekā divus gadus gleznojis Nacionālās prēmijas laureāts Šarūns Sauka. Prezidenta pilī glezna atradīsies visu prezidentes Daļas Grībauskaites pilnvaru laiku. Tur to varēs apskatīt gan valsts vadītājas viesi, gan ekskursanti.
Grībauskaite atzinusi, ka, piekrītot izlikt šo darbu prezidenta pilī, vēlējusies sabiedrību nedaudz paprovocēt. "Gribēju, lai Lietuvas tūkstošgade prezidenta pilī tiktu pieminēta netradicionāli un, iespējams, visus nedaudz sapurinātu. Šarūns Sauka ir drosmīgs un oriģināls mākslinieks, kura darbi ne vien pārsteidz, bet arī šokē, pamudinot citām acīm paraudzīties gan uz pagātni, gan tagadni," sacījusi prezidente. "Lietuvas vēsture nav bijusi viegla, un tūkstošgade nebija viegla. Man pašai šai gleznā svarīgākā ir Lietuvas nākotnes skaistā ēka, kuras celtniecībā varam iesaistīties mēs katrs."
Kā atzinusi mākslas zinātniece Ramute Rahlevičūte, mākslas darbs vispirms pārsteidz ar savu sarežģīto konfigurāciju un reizē šķietamu kompozīcijas vienkāršību.
Glezna veidota no deviņiem četrstūra laukumiem, tādējādi tai ir 36 stūri. Lielāko audekla daļu aizņem milzīga balta, mazliet nereāla pils, kas pamazām pāriet fonā. Tikai tuvāk ieskatoties, šīs pils sienas izrādās veidotas no neskaitāmām mazītiņām kustīgu cilvēku figūriņām.
Taču vispirms acīs krīt priekšplānā sēdošais, domās par Lietuvas likteni nogrimušais Pestītājs, kura miesu klāj rētas un asiņojošas vātis. Jēzus Kristus tēlam autors nepārprotami piešķīris savu seju. Tieši šādu - sēdošu, atspiedušu galvu rokā un norūpējušos par cilvēku likteņiem - Kristu bieži vien atveido lietuviešu tautas mākslā, īpaši kokgriezumos.
Pie viņa kājām lielā pūlī cieši cits pie cita stāv daudzi viegli atpazīstami Lietuvas politiķi, mākslas un kultūras darbinieki, kurus gleznotājs attēlojis puskailus, - Lietuvas pirmskara laiku prezidenti Antans Smetona, Aleksandrs Stuļginskis un Kazis Griņus, vēsturnieks Simons Daukants, filozofs Vīdūns, rakstniece Žemaite un dzejniece Salomeja Neris, mākslinieks un komponists Mikalojs Konstantīns Čurļonis, lidotāji Stepons Darjus un Stasis Ģirēns un daudzi citi.
Gleznas atklāšanas dienā prezidenta pilī bija sarīkota filozofu un mākslinieku diskusija par tematu "Vēsture mūsdienu mākslā", kurā piedalījās arī darba autors.
Kopš rudens prezidenta pilī tiek rīkoti dažādi sabiedriskie un kultūras pasākumi, kuros gan Viļņas iedzīvotāji, gan viesi var piedalīties bez maksas.