Gandrīz katram mājās ir saglabājušās pāris sen, sen aizmirstas bērnu pasaku grāmatas, kuras iedāvinātas, vai nu saņemot kārtējo liecību, vai noskaitot kādu skanīgu pantiņu pie eglītes svētkos. Gluži kā 80. gadu "Melodija" plates, kas simbolizē padomju laikus, arī nobružātās, tomēr pievilcīgās grāmatas liek aizdomāties par mūsu kultūras attīstību un izaugsmi, laikam ejot.

Pirms vairāk nekā 30 gadiem izdotās pasaku un latviešu tautasdziesmu grāmatas nolēmu aplūkot pēc abu nu jau kādu laiciņu aktuālo filmu - "Tur, kur staigā mežoņi" (Where the Wild Things Are) un "Lieliskais  Lapsas kungs" (Fantastic Mr. Fox) parādīšanās uz ekrāniem.

Tiem, kas nezina, abas kinolentes patiesībā ir ļoti vecu bērnu pasaku grāmatu ekranizācijas jeb interpretācijas. Tā, piemēram, "Where the Wild Things Are", kuras autors ir amerikāņu ilustrators Mauriss Sendeks (Maurice Sendak), tika publicēta 1963. gadā. Savukārt britu autora Roalda Dāla (Roald Dahl) sarakstītā "Fantastic Mr. Fox" mazo lasītāju rokās nonāca 1970. gadā. Atmiņā nāk pēc Mihaela Endes 1979. gada grāmatas "Bezgalīgais stāsts" uzņemtā 1984. gada filma ar tādu pašu nosaukumu.

Arī Latvijā ir iedzīvināti neskaitāmi daudzi dažādu pasaku varoņi, vairāk gan multiplikācijās, tāpēc šoreiz, atsaucoties uz filmu "Where the Wild Things Are", gribētu uzsvērt pilnmetrāžas spēlfilmas, nevis pasaku animētās versijas. Pagaidām vienīgie, kas nāk prātā, ir Annas Brigaderes pasaku lugu “Sprīdītis” un "Maija un Paija" ekranizējumi.

Istabas stūrī paslēptajās kastēs atradu vairākus neticami skaistus un, šķiet, naudas izteiksmē nenovērtējamus pašmāju izdevumus. Izcelšu Margaritas Stārastes sastādīto un ilustrēto 1979. gada "Nāc mežā ciemoties!", Annas Kauces sastādīto un Ilonas Ceipes ilustrēto 1988. gada "Cepu, cepu kukulīti". Tāpat jāpiemin 1975. gadā izdoto "Teic, māmiņa, manu darbu" un 1976. gada dziesmu grāmatu "Diži putni, mazi putni".

Bet no pasakām jāizceļ 1957. gadā pārizdotā Viļa Plūdoņa "Eža kažociņš" (oriģināls 1927. gadā) un Margaritas Stārastes "Pelēkais namiņš" (1957. gads), Jāzepa Osmaņa 1977. gada izdevums "Sprīdīša ābece" (1932. gads), vēlreiz Viļa Plūdoņa 1980. gadā Maijas Tabakas ilustrētās "Mazā Anduļa pirmās bērnības atmiņas" (1901. gads), kā arī 1990. gada Ilzes Indrānes "Slotu karalis".

Visam pa vidu vēl kāds dārgums - A. Brigaderes 1991. gadā pārizdoto varoņteiku "Spēka dēls" (1923. gads), kuru, kas zīmīgi, savulaik ilustrējis pats Niklāvs Strunke.

Niklāva Strunkes ilustrācija Annas Brigaderes varoņteikas "Spēka dēls" izdevumā.. Foto: Izdevniecība "Sprīdītis" 1991. gads

Rezumējot, jaunajiem režisoriem, lai arī nav pieejams 100 miljonu ASV dolāru liels budžets, tomēr ir daudz iespēju rast interesantas idejas gan kinofilmām, seriāliem un mūzikas videoklipiem, gan kodolīgām un trāpīgām spēlfilmām. Tām nav jābūt ekranizētām viens pret vienu. Pietiek ar motīvu, tēlu vai stāsta morāli. Sadarbosimies un uzturēsim pašmāju kultūras vērtības aktuālas ar svaigu iniciatīvu, vienlaikus stutējot laikmetīgās mākslas izaugsmi šodien!

Varbūt arī tad Nacionālā kino centra, Kultūrkapitāla fonda un arī Rīgas domes līdzekļus būtu iemesls godīgi un brālīgi izlietot pat vēl skaistākiem mērķiem...