Noteikti, ka vajag ekranizēt latviešu klasiķu darbus, taču tiem vajadzētu būt pieejamiem skolniekiem, jo pa dienu viņi ir skolā un ne visi apmeklē publiskās biliotēkas, jo dzīvo no tām tālu un skola būtu vienīgā iespēja.
Ar abām rokām un kājām par. Gan par filmām, gan animāciju. Tikai neredzu es TV tik bieži Latviešu. Citādi viss tikai no angļu mēles tulkots. Vai mums kauns par sevi,vai, mēs paši bērnus pieradinām pie ārzemju filmām un multenēm. Dziedat arī es skatos jauniwešiem ir kauns latviski. Mēs taču esam viena forša tauta, kas ir ar mūsu pašapziņu?
Es tik drusku nesaprotu, kāpēc autors tā fokusējas uz aktieru filmām un noliedz animāciju. Gan Eža kažociņš, gan Kaķīša dzirnavas ir animācijā ekranizētas, pirmais pat 3D. Patlaban top Zelta zirgs.
Vakar skatījos grāmatu par A.Burovu. Cik daudz multfilmas viņš ir uztaisījis. Nevienu no tām pa TV nerāda. Kāda jēga uztaisīt vēl kaut ko, kas mētāsies plauktos?
man jau pasen ir bijis sapnis par latviešu ''Gārfīldu'' - Jāņa Širmaņa ''Tincis. kaķu skolotāja ceļojums pa Latviju,'' kur varētu apvienot i labākos pašmāju režisorus un operatorus, i 3d animatorus (kuri, starp citu, daži ir ļoti, ļoti spējīgi), i komponistus.
Un, ja to visu vēl veidotu bez apziņas, ka tā būs latviešu filma latviešiem ar latviešu spējām, bet ar domu, ka vienkārši veido kvalitatīvu ģimenes filmu, būtu super.
K. Skalbes pasaku "Kaķīša dzirnavas" vajadzētu ekranizēt. Nu kaut vai uzņemt 3D animāciju. Tādu labu, ar labu scenāriju. Letiņiem vismaz vienu tādu vajadzētu.
Man labā atmiņā palikusi brīnišķīga 1961.g. izdotā "Pasaka par balto kurmi", viena no pirmajām, ko izlasīju pats, jo rakstīta ar lieliem burtiem. Autoru neatceros precīzi ( šķiet, L.kamara, bet varbūt Osmanis vai Pēlmanis. Toties no galvas atseros sižetu:pelēko kurmju ģimenē visiem par brīnumu piedzimst balts kurmītis Puks, kas negrib strādāt, baidoties par lepno kažoku. Taču nelaime: lācis uzkāpj alai un visi kurmji nāk palīgā, liek laboties. Didaktiski, bet sirsnīgi ar jaukām ilustrācijām, dzejā, oriģināla un ļoti piemērota animācijas filmai.
Bo bibliogrāfiskām vērtībām var minēt tematisko krājumu Pasakas par kungiem (pasakas, teikas un anekdotes par kungiem) ar I. Zeberiņa ilustrācijām un tematisko krājumu "Ar gudru prātu var visu" -pasakas par gudriniekiem.
Ekranizāciju pelnījuši arī daudzi Jērādiņas autora A.Kronenberga darbi. Izmantojot tieši viņa ilustrācijas.
Arī es esmu par! Mūsu tautas kultūras mantojumā nenoliedzami ir daudz, par laimi, novērtētu un vēl līdz galam nenovērtētu dārgumu, un, ja, izmantojot visus iespējamos veidus, ieskaitot jaunākajai paaudzei visnotaļ atraktīvākos, mēs palīdzētu tos nodot jaunākajām paaudzēm, tas ne tikai iespējams veicinātu bērnu labprātīgu pievēršanos grāmatām, bet dotu savu artavu nacionālās pašapziņas stiprināšanā.
Arī Kārļa Skalbes pasakas kas iekļautas (1944 gada)izdevumā "Sirds Bagātība"ir vērtas to ekranizācijai!;-))Ideja laba,lai izdotos,jo sīkie ir pelnījuši savus varoņus;-))
Lieliska ideja!!! Kaut nu šī ideja rastu piepildījumu!!!! Pie mums pārāk bieži labas un svētīgas idejas kaut pazūd, diemžēl!!! Es PAR šīm pasakām, PAR ideju tās ekranizēt un PAR savām jaukām bērnības atmiņām!!!!!