Ar ko var lepoties Latvija? 

- Ar Dziesmu svētkiem, ar latvju dainām, - ar tautas gara mantojumu, kuras sakņojas tautas kolektīvajā zemapziņā.

Niklāvs Strunke to izteicis modernisma garā veidojot tautas tēlu, kā  daļu no cilvēces vēstures latviskā skatījuma. Tādejādi radušies ģeniāli spilgti, unikāli mākslas darbi – porcelāna gleznojumi, kurus kā šedevrus jau to radīšanas brīdī 20. gs. 30-tajos gados novērtēja Eiropas kolekcionāri un diplomāti tos vienkārši iegādājoties. Latvijā vairs sastopami tikai nedaudz eksemplāri, tādēļ Dekoratīvi lietišķās mākslas muzejā ir tikai divi Strunkes apgleznotie porcelāna šķīvji, Dr. Gunta Belēviča kolekcijā, kura kā vienīgā privātā kolekcija bijusi izstādīta Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā. Pašā Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā ir tikai pāris eksemplāri /ilustrēti „Latvijas mākslas klasika” lpp.114/, tāpat arī nu jau mirušā Shabtaja von Kalmanovicha kolekcijā /Katalogs „Riga art ceramics” 2009. lpp 57;59/ .

Aprīlī un maijā  būs apskatāma plašāka N. Strunkes apgleznoto šķīvju ekspozīcija no bijušā Zviedrijas vēstnieka Patrika de Reitesverda kolekcijas. Izstādes apmeklētājiem būs prieks ieraudzīt izcilo vecmeistaru - kā J. Valtera, K. Brencēna, A. Cīruļa, K. Miesnieka, O. Skulme, L. Liberta, H. Vīkas, A. Beļcovas gleznas, kas ir paliekoši un pārliecinoši Latvijas mākslas vērtību stūrakmeņi.

Tikpat spilgti savus vārdus Latvijas mākslas vēstījumā ierakstījuši Ed. Kalniņš, A. Artums, B. Bērziņš, L. Auza, A. Baušķenieks, R. Pinnis, H. Siliņš. Skatītāji tiks pārsteigti ar līdz šim maz redzētiem Maijas Tabakas sešdesmito gadu darbiem – kluso dabu un meža ainavu. Pārliecinoši un virtuozi ar saviem darbiem iepriecinās Anita Meldere, Māra Rikmane, Kaspars Zariņš un citi jaunākās paaudzes talantīgie mākslinieki.  

Klasiskās mākslas galerija „Antonija” lepojas ar iespēju parādīt tik augstvērtīgu un daudzpusīgu mākslu.

Ekspozīcijā būs skatāmi dažādu gadu gājumu Latvijas mākslinieku vairāk kā 260 darbu.

Izstādes apmeklējums bez ieejas maksas.

Porcelāna apgleznošanas šedevri Latvijā. 

Klasiskā  mākslas galerija „Antonija” piedāvā Latvijā unikālu iespēju ieraudzīt un iegādāties izcilu retumu – Niklāva Strunkes 8. apgleznotus porcelāna šķīvjus, kas ilgus gadus bijuši Zviedrijas sūtņa Latvijā Patrika de Reitesverda /Reutersvaerd/ kolekcijā. Tā pašlaik veido lielāko N.Strunkes porcelāna šķīvju kolekciju Latvijā. Savdabīgā un ļoti talantīgā mākslinieka N.Srunkes porcelāna apgleznojumi ir muzeju kolekciju cienīgi darbi.

Pievēršanās porcelāna apgleznošanai saistījās ar N.Strunkes dziļo interesi par latviešu tautas keramiku, par ko liecina viņa savāktā māla izstrādājumu kolekcija – tolaik viena no lielākajām Latvijā.

Pirmie porcelāna apgleznojumi pēc N.Strunkes metiem parādījās jau 1925.gadā, bet aktīvākais viņa darbības periods šajā jomā tomēr bija 1933.-1939. gads, kad viņš radīja apmēram 50 oriģinālmetus porcelāna apgleznojumiem. 1933. gadā Niklāvs Strunke ir porcelāna firmas k/s „J.C. Jesens” mākslinieciskais vadītājs. Tomēr Niklāvs Strunke nolemj dibināt savu porcelāna apgleznošanas darbnīcu „Ripors”. Pirmie darinājumi, faktiski – lietišķās mākslas darbi, šajā darbnīcā tapuši 1933.gadā. Tie ir dažādi priekšmeti – vāzes, salvešu turētāji u.c.

Pirmā  lielākā dekoratīvo šķīvju partija pēc N.Strunkes metiem tika izgatavota tai pašā 1933. gadā darbnīcā „Ripors” ietvaros pirms VII Dziesmu svētkiem. Tās bija variācijas par balto latviešu krīvu ar kokli rokās, mitoloģisko tēlu motīviem un dziesmu figūrām. Vairums N. Strunkes kompozīciju tika izpildītas kā virsglazūras apgleznojumi. Būdams talantīgs un pieredzējis ilustrators, N.Strunke tāds palika arī savos porcelāna gleznojumos. Viņam iemīļotākās bija latviešu pasaku tēmu variācijas, nereti izteiktas ar alegorijām, un simboliem. Ietekmējies no itāļu fresku un krievu ikonu glezniecības, N. Strunke izveidoja savu īpatnēju, plākšņainu, konstruktīvu stilu, kam raksturīgs zināms statiskums.

1933. gadā šķīvju kolekcija aizceļoja uz Zviedriju – „Ripora” oriģinālos izstrādājumus Latviešu–zviedru tuvināšanās biedrība uzdāvināja Patrikam de Reutersverdam, kas no 1928-1935 gadam bija Zviedrijas sūtnis Latvijā, kā arī Zviedrijas masonu lielložas brālis.

Kaut arī mākslinieka roka darinājusi metus vāzēm un servīzēm, kopumā ap pusotra simta motīvu, Niklāvs Strunkes porcelāna glezniecība grūti apzināma, jo Latvijā palikuši samērā maz priekšmetu. Pāris priekšmetu atrodas Dekoratīvi lietišķās mākslas muzejā, kā arī Latvijas Kultūras muzejā „Dauderi”. Visai nedaudz privātās kolekcijās, kā Kalmanoviča seši šķīvji /Katalogs „Riga art ceramics”- R.: 2009./, kolekcionāra G. Belēviča kolekcijā 2 priekšmeti, kā arī G. Pupas porcelāna kolekcijā. Vairākums izkaisīti pa visu Eiropu, jo tos kā porcelāna glezniecības šedevrus iegādājušies citzemju diplomāti un kolekcionāri.

Reitersverds, Patriks de /Reutersvaerd/. Zviedrijas sūtnis Latvijā 1928-1935, Zviedrijas Lielložas brālis. Kopā ar K.Zariņu aktīvi meklējis kandidātus uzņemšanai Stokholmas ložā "Den Nordiska Foersta". Galvojis par Dr.A.Bilmani, V.Munteru, M.Antonu (6).

Niklāvs Strunke

Dzimis 1894. Polijā, bērnību pavadījis Larvijā, mācījies Pētrburgā  kompozīciju Ķeizariskās mākslas veicināšanas biedrības skolā pie slavenā Nikolaja Rēriha, grafiku pie Ivana Biļiņina un citiem tā laika slaveniem pasniedzējiem. Vēlākās studiju un dzīves gaitas viņu aizved gan uz Rīgu pie J. Madernieka, gan atpakaļ uz Pēterburgu, Maskavu, Viļņu, Berlīni, Romu, Kapri salu, Florenci, Rīgu. Šai laikā viņš ne tikai šais pilsētās mācās, bet arī daudz glezno un strādā – par grafiķi, scenogrāfu, ilustratoru, gleznotāju, noformētāju. Līdztekus arī piedaloties izstādēs, kurās viņa darbi tiek augstu novērtēti. 1923. gadā piedalījies Lielajā Berlīnes mākslas izstādē. Viņa darbi parādās Kultūras fonda un valsts rīkotajās ārzemju izstādēs, muzejos, Londonas Teita galerijā.

Kara beigās N. Strunke nokļūst Zviedrijā, Stokholmā kur aktīvi turpina darboties mākslas lauciņā. No Zviedrijas mākslinieks ceļojis uz Itāliju, kur kopš 1950. gadiem pavadījis ik gadus vairākus mēnešus. Miris Romā 1966.