Ceturtdien no Parīzes Modernās mākslas muzeja nozagtas piecas Pablo Pikaso, Fernana Ležē, Anrī Matisa, Žorža Braka un Amadeo Mogiljani gleznas, kuru kopā vērtība ir 90 līdz 100 miljoni eiro (63 līdz 70 miljoni latu).
Piedāvājam informāciju par pēdējo divdesmit gadu lielākajām mākslas darbu zādzībām.
1991.gada aprīlī no Vinsenta van Goga muzeja Amsterdamā tiek nozagtas 20 gleznas aptuveni 500 miljonu ASV dolāru (284 miljonu latu) vērtībā. Pēc neilga laika nozagtās gleznas tiek atrastas atstātā automašīnā. Šī tiek uzskatīta par pasaulē lielāko mākslas priekšmetu zādzību.
1993.gada novembrī no Stokholmas Modernās mākslas muzeja tiek nozagti astoņi Pikaso un Braka darbi 60 miljonu ASV dolāru vērtībā. Dažas no gleznām tiek atgūtas tuvākajos mēnešos.
2001.gada 22.decembrī no Stokholmas Nacionālā muzeja tiek nozagti franču impresionista Pjēra-Ogista Renuāra gleznas "Jeune Parisienne" ("Jauna parīziete") un "La Conversation" ("Saruna"), kā arī holandiešu mākslinieka Rembranta pašportrets. Katras gleznas vērtība ir aptuveni 10 miljoni dolāru. Nākamā gada aprīlī tiek atgūts Renuāra darbs "La Conversation".
Nozagtā Leonardo da Vinči glezna "Madonna dei Fusi" ("Madonna ar dzijas tītavu"). Foto: Publicitātes fofo
2002.gada 7.decembrī no Vinsenta van Goga muzeja Amsterdamā tiek nozagtas divas van Goga eļļas gleznas vairāku miljonu vērtībā.
2003.gada 27.augustā Skotijā tiek nozagta Leonardo da Vinči glezna "Madonna dei Fusi" ("Madonna ar dzijas tītavu"), kuras vērtība ir aptuveni 53 miljoni ASV dolāru.
2004.gada 22.augustā bruņoti vīrieši apmeklētāju acu priekšā no Edvarda Munka muzeja Oslo nolaupa divas norvēģu mākslinieka gleznas, tostarp vienu no gleznotāja pazīstamākajiem darbiem ("Skrik") "Kliedziens". Tā ir otrā reize desmit gadu laikā, kad tiek nozagta šī gleznas versija. Laupītāji paņem arī darbu "Madonna". Abas gleznas tiek atgūtas 2006.gada augustā.
2007.gada 26.februārī no Pikaso meitas mājas Parīzē zagļi aiznes divas viņa tēva gleznas - viņas portretu "Maya a la poupee" ("Maija ar lelli") un mākslinieka otrās sievas Žaklīnas portretu "Portrait de femme, Jacqueline" ("Sievietes portrets, Žaklīna") 50 miljonu eiro vērtībā. Abas tiek atgūtas tā paša gada augustā.
Nozagtā Kloda Monē darbs "Champ de coquelicot pres de Vétheuil" ("Magoņu lauks pie Vetējas"). Foto: Publicitātes fofo
2007.gada 20.decembrī no Brazīlijas Mākslas muzeja Sanpaulu pārdrošā uzbrukumā tiek nozagta Pikaso 1904.gada glezna "Portrait de Suzanne Bloch" ("Suzannas Blohas portrets") aptuveni 50 miljonu ASV dolāru vērtībā, kā arī vietējā gleznotāja Kandido Portinari 1939.gada darbs "O lavrador de café" ("Kafijas strādnieks") 5,5 miljonu ASV dolāru vērtībā. Policija atgūst abas gleznas nākamajā mēnesī.
2008.gada 6.februārī no kultūras centra Šveices pilsētā Pfēfikonā zagļi aiznes divus Pikaso darbus vairāku miljonu ASV dolāru vērtībā - 1962.gada gleznu "Tete de Cheval" ("Zirga galva") un 1944.gada gleznu "Verre et Pichet" ("Krūka").
2008.gada 11.februārī no Cīrihes muzeja tiek nozagtas Sezāna, Degā, van Goga un Monē gleznas. Divas no gleznām - Kloda Monē darbs "Champ de coquelicot pres de Vétheuil" ("Magoņu lauks pie Vetējas") un van Goga "Branches de marronniers en fleur" ("Ziedoši kastaņa zari") - policija pēc nedēļas atrod Cīrihē. Edgara Degā glezna "Comte Ludovic Lepic et ses filles" ("Grāfs Lepiks un viņa meitas") un Pola Sezāna "Jeune garcon au gilet rouge" ("Zēns sarkanā vestē"), kuru kopējā vērtība ir 164 miljoni ASV dolāru, joprojām ir pazudušas.
2010.gada 1.janvārī no privātas villas Francijas dienvidos tiek nozagtas 30 gleznas, tostarp Pikaso un Anrī Ruso darbi. Viena no nozagtajām Ruso gleznām ir aptuveni vienu miljonu ASV dolāru vērta.
