Koka arhitektūrai Rīgas pilsētvidē ir bijusi liela nozīme, jo atšķirībā no citām Eiropas pilsētām tā attīstījusies līdz pat 2. pasaules karam. Tomēr padomju laikā koka ēku būvniecība vairs neturpinājās un patlaban daudzas no tām ir ļoti neapmierinošā stāvoklī.

Kopenhāgenā esošajā Kristiānijā rindās uz dzīvi necilajos koka namiņos stāv arī turienes inteliģences pārstāvji. Projekta "Koka Rīga" realizētāji priecājas, ka arī Latvijas galvaspilsētā pēdējos gados parādījies cerīgs koka arhitektūras mīļotāju vilnis.

Konsultēs koka ēku būvētājus un atjaunotājus

Jau pēc aptuveni pusgada uz Krāsotāju un Lienes ielas stūra esošā koka ēka iegūs otro elpu. Foto: TVNET

Topošajām saimniecības un muzeja, kā arī atjaunotajai koka mājai jākalpo par iedvesmu arī citiem iedzīvotājiem, uzskata pieredzējušais arhitekts Jānis Lejnieks, projekta "Koka Rīga" vadītājs. Krāsotāju ielā esošajam centram būs ne vien izglītojoša nozīme, proti, parādīt to, kā rīdzinieki dzīvoja pirms daudziem gadiem, bet arī praktisks lietojums. Ikviens, kurš plāno celt, atjaunot, vai remontēt savu koka ēku, varēs vērsties pēc bezmaksas padoma pie kvalificētiem speciālistiem. Plānots, ka Grīziņkalna apkaimē ietilpstošās Krāsotāju ielas projekts varētu būt gatavs jau gada nogalē - novembrī vai decembrī.

"Ja cilvēki vēlas dzīvot vecās koka ēkās, viņiem der zināt, kā to vislabāk uzturēt,"

teic arhitekts. Projekta mērķis ir atgriezt iedzīvotājus "atpakaļ pie saknēm", parādot, ka arī vecu koka māju var pārvērst par kvalitatīvu un gaumīgu dzīvesvidi.

Ar Grīziņkalnu jeb, kā šo vietu agrāk dēvēja Rīgas puikas, griščeni Lejniekam saistās arī bērnības atmiņas. Dzīvojot Matīsa ielā pie "Bērnu pasaules", pirms 40 gadiem viņš mācījies Rīgas 6.vidusskolā un šo apkaimi, kurā kādreiz pārsvarā mitinājušies strādnieki, pazīst ļoti labi. Arhitekts atzīst, ka viņu pārņēmis sentiments, tāpēc divtik patīkami pielikt roku rajona attīstībā.

Dzīvot Grīziņkalnā būs patīkami arī nākotnē

Šādi izskatīsies koka arhitektūras muzejs. Foto: Publicitātes fofo

"Šobrīd pilsētā vairāk notiek tāda aristokratizēšanās. Ķīpsalā arī vairs nedzīvo zvejnieki. Centram tuvākās teritorijās vairāk ievācas maksātspējīgie iedzīvotāji," Lejnieks norāda uz dzīvesvietas maiņas tendencēm. Lai arī daudzas no tuvējās apkārtnes ēkām ir nolaistas, viņš te saskata potenciālu gluži kā elitārajam Klusajam centram.

"Arī šeit ir salīdzinoši kluss. Mazstāvu apbūve un lielie, zaļie pagalmi vedina uz videi draudzīgu dzīvesveidu. Turklāt vietas blīvums daudz nepieaugs un šeit būs patīkami dzīvot."

Pamestās rūpnīcas teritorijā, kas atrodas blakus uz Krāsotāju un Lienes ielas stūra esošajai koka ēkai, varētu ierīkot birojus vai visāda veida studijas, spriež arhitekts. "Tad parādīsies vairāk dzīvības un būs interese dzīvot tuvumā," viņš saka. Daudz 19.gadsimtā celtu koka ēku ir arī Maskavas priekšpilsētā un Sarkandaugavā, taču, kā paskaidro arhitekts, nākotnes projekti ir atkarīgi no Rīgas domes lēmumiem.

Lai padarītu vidi autentisku, katram no muzeja ēkas četriem periodiem (19.gs. beigas, 20.gs. sākums, 2.pasaules kara gadi un padomju laiku 70.-80. gadi) projekta realizētāji lūdz atsaukties iedzīvotājus, kuriem būtu  sadzīves priekšmeti, kas varētu noderēt dzīvokļu interjeram. Piemēram, 19.gadsimta beigām raksturīgs metāla statīvs, uz kura tika novietota mazgājamā bļoda, varbūt kādam ir nevajadzīgas taburetes vai bufete no kara laika, vai 70.-80.gadiem. Noderēs arī citi priekšmeti vai fotomateriāli, kas saistās ar Grīziņkalnu un tā vēsturi. Interesenti ir aicināti sazināties ar projekta pārstāvjiem pa tālruni 67105565 vai arī sazināties ar vadītāju Jāni Lejnieku personīgi, zvanot uz numuru 29213398.