No 16. decembra līdz 29. janvārim "kim?" laikmetīgās mākslas centra 1. stāvā būs apskatāma amerikāņu kino režisorei Katrīnai Bigelovai (Kathryn Bigelow) veltīta izstāde "Lūzuma punkts: Katrīnas Bigelovas dzīve mākslā". Izstādes autors ir franču kurators Benžamēns Torels, informē izstādes organizatori.
- Toms Henkss būs Bigelovas jaunajā filmā 7. decembris, 2010
- Kinoteātros Rīgā atgriežas Bigelovas "Sapieris" 10. marts, 2010
- Bigelova iegūst ASV Kinorežisoru ģildes balvu 1. februāris, 2010
Pirms Katrīna Bigelova kļuva pazīstama kā Holivudas režisore, septiņdesmitajos gados viņa bija Ņujorkas mākslas dzīves aktīva dalībniece. Bigelova sadarbojās ar konceptuālās mākslas grupu "Art & Language" un māksliniekiem Lorensu Veineru (Lawrence Weiner), Vito Akonči (Vito Acconci), Ričardu Serru (Richard Serra) un citiem.
Vēlāk, veidojot slavenās asu sižetu piesātinātās Holivudas filmas "Blue Steel" ("Zilais tērauds", 1990), "Point Brake" ("Lūzuma punkts", 1991) vai "Strange Days" ("Savādās dienas", 1995), Bigelova sevi pozicionēja kā vienu no retajām sieviešu režisorēm, kas, pievēršoties populāram filmu žanram, atrada veidu, kā tematizēt tādas sociāli kritiskas tēmas kā, piemēram, dzimumu attiecības. Šis aspekts Bigelovai pievērsa gan filmu kritiķu, gan feminisma pētnieku uzmanību.
Daži saka, ka Bigelovas kā konceptuālas mākslinieces pagātne nebūtu jāuztver tikai kā biogrāfiska atsauce vai dīvaina anekdote. Citi teiktu, ka izpildīt Art & Language dziesmu tekstus arī nesanāk nejauši. Bet tieši cik formatīvi režisorei bija šie formatīvie gadi? Un kā var noteikt, vai kāda "agrie gadi" būtu jāuzskata par nelielu aizķeršanos pirms visa tā, kas notiek vēlāk, vai tomēr tie būtu jāvērtē citādāk? Vai šis ir jautājums, kurā tiek skartas pretrunas un sevis noliegšana, vai vairāk izaugsme un panākumi?
Izstāde "Lūzuma punkts" seko Katrīnas Bigelovas aktivitātēm mākslas pasaulē un viņas darbam populārajā kino, kas aizsākās astoņdesmitajos gados.
Izstādi ievada Lorensa Veinera videodarbs "Affected and / or Effected" (1974), kurā jaunā Bigelova redzama, skaļi lasot kādu tekstu uz romantiskai post-franču jaunā viļņa filmai līdzīgu kadru fona. Tālāk režisores gaitas ataino viņas raksti žurnālā The Fox, kā arī agrīnajos Semiotext(e), Cinématographe un L'Ecran Fantastique izdevumos; sadarbība ar mūzikas grupām The Red Krayola un New Order; viņas atsauces uz filosofu Jirgenu Hābermāsu un vadoni Mao Dzedunu, kā arī piedalīšanās 1976. gada Venēcijas mākslas biennālē.
Izstādē izvērstais apskats tiek noslēgts ar Bigelovas 2010. gadā iegūto Oskara balvu par filmu "Hurt Locker" ("Sapieris", 2008),
ar ko viņa kļuva par vēsturē pirmo oskaroto sievieti režisori.LASI TVNET: Kamerons: Bigelovai jāsaņem "Oskars"
Franču kurators Benžamēns Torels (Benjamin Thorel) izstādi veido sadarbībā ar izstāžu telpu castillo/corrales Parīzē un kuratori Egiju Inzuli.
Izstāde pirmo reizi bija skatāma 2010. gada janvārī izstāžu telpā castillo/corrales Parīzē. 2010. gada aprīlī tā tika eksponēta izstāžu telpā signal Malmē, Zviedrijā, kā arī 2011. gada janvārī "Neuer Aachener Kunstverein" Āhenē, Vācijā.
