2009. gadā Latvijas Nacionālais mākslas muzejs sāka «Muzeja rakstu» izdošanu, kuru mērķis ir publicēt muzeja speciālistu pētnieciskā darba rezultātus – referātus, rakstus, tiem atsevišķos gadījumos piepulcinot arī citu pētnieku veikumu, kas publiskots muzeja rīkotajās konferencēs. Pirmie «Muzeja raksti» (sastādītāja Elita Ansone) bija veltīti starptautiskās konferences «Sociālistiskā reālisma mākslas interpretācijas problēmas» materiāliem.

2010. gadā izdotie «Muzeja raksti 2» (sastādītāja Dace Lamberga) galvenokārt akcentēja Vācijas un Latvijas mākslas dzīves kopsakarības starp diviem pasaules kariem, deva nelielu ieskatu Rīgas Grafiķu biedrības veikumā un citās tēmās. 2010. gada izdevumā kā būtisks papildinājums ir apkopotas Latvijas Nacionālā mākslas muzeja aktualitātes 2008. un 2009. gadā, iekļauta arī 2005.–2009. gada izstāžu hronika.

Foto: Publicitātes foto / LNMM

Iepriekšējie «Muzeja raksti» veidojās kā daudzu autoru kopdarbs, savukārt trešais izdevums ir veltīts viena muzeja speciālista – mākslas vēsturnieces Mag.art. Edvardas Šmites pētnieciskajai darbībai vairāku gadu garumā. Viņas interešu lokā visā darbības periodā, līdztekus daudzām citām tēmām, ir bijusi vācbaltu kultūra, kas apskatīta dažādās kopsakarībās gan laikmetu un personību aspektā, gan analizējot institūciju veidošanos un attīstību, gan atrodot interesantus un reizēm detektīvcienīgus stāstus, tos izceļot no vēstures dzīlēm.

Tas ir bijis nepārtraukts darbs ar dokumentiem arhīvu un bibliotēku krājumos,

tomēr Edvarda Šmite nekad nav aprobežojusies ar sausu faktu konstatāciju. Viņas redzējumā tie vienmēr cieši savīti ar mākslinieku saglabāto un reāli eksistējošo darbības radošo rezultātu, kas jebkuru lietu spēj darīt vairāk izprotamu, pietuvinot mākslas neatkārtojamai burvībai.

Kā godprātīga profesionāle Edvarda Šmite ar patiesu izpratni un cieņu spēj vērtēt mākslinieku veikumu, gan runājot par kvalitātēm, gan arī norādot uz nepilnībām. Pavirša nevērība vai zināma augstprātība neienāk viņas spriedumos, bet kvalitātes vērtējumos mākslas zinātniece ir samērā skarba, precīzi formulējot savus vērojumus un viedokli.

Ir veidotas daudzas izstādes, no kurām vairākas sasaucas ar Edvardas Šmites tālāk izvērsto publikāciju tēmām. Viens no spilgtākajiem piemēriem ir dziļas romantikas piepildītā Karlam Gothardam Grasam veltītā izstāde «No Dzērbenes līdz Sicīlijai» 1998.gadā, kas deva impulsus jauniem atklājumiem un plašākai sadarbībai ar citu valstu speciālistiem. Un tādu pieskārienu ir bijis daudz.

Krājums «Muzeja raksti 3. Latvijas mākslas vēstures epizodes. 18. gs. beigas – 20. gs. sākums» iepazīstina ar mākslas vēsturnieces Edvardas Šmites skatījumu uz šā perioda kultūras dzīvi un vairākiem māksliniekiem. Atsevišķi raksti veltīti Johanam Heinriham Baumanim, Robertam Konstantīnam Švēdem, Kārlim Hūnam, Jūliusam Dēringam.

Priekšstatu par kultūras dzīves aktualitātēm Rīgā 20. gadsimta sākumā papildina stāstījums par dažiem mūsdienās mazāk zināmiem baltvācu māksliniekiem, kuri savulaik saņēmuši tā dēvēto «Timma stipendiju»,

kā arī ieskats Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (toreiz vēl Rīgas pilsētas mākslas muzeja) tapšanā un darbības sākuma posmā,

kad muzeju vadīja arhitekts un mākslas vēsturnieks Vilhelms Neimanis. Krājumā iekļautas gan agrāko publikāciju papildināti un rediģēti varianti, gan jauni materiāli.

Lai šis rakstu krājums lasītājiem sniedz tos brīnišķīgos izziņas un atklāsmju mirkļus, kas pavada autori visos darba gados.