• KASPARU TEODORU BRAMBERGU par personālizstādi «Dynamis» peldošajā mākslas galerijā «Noass» (17.05. - 05.06.2014.).

Nominācijas pamatojums: «Bramberga glezniecība apliecina abstraktu formu spēku un to, ka modernisms arī 21. gadsimta sākumā nebūt nav miris. Forma, materialitāte, vieliskums, krāsa un kompozīcija, proti, tīrās mākslas principi ir ārkārtīgi iedarbīgi instrumenti, kā ietekmēt skatītāja maņas. Bramberga lielformāta gleznās integrētie materiāli uz glezniecībai izmantoto plākšņu pamatnēm rada raupja fakturējuma efektus. Melnzeme, smiltis, ogle un vēl citas ar saistvielām sajauktas masas rada izteikti vielisku sajūtu. Brambergs savu gleznu kompozīcijas veido nevis no krāsas, bet no matērijas,» stāsta LNMM 20.gs. 2. puses - 21.gs. kolekciju un zinātniskās izpētes nodaļas «Arsenāls» vadītāja Elita Ansone.

• IVARU GRĀVLEJU par darbu «Informatīvi - muzikāls, vizuāls un interaktīvs ieskats dažu Latvijas fotogrāfu daiļradē» izstādē «Viewfinders. Laikmetīgā Baltijas un Ziemeļvalstu fotogrāfija» Rīgas mākslas telpā (08.05. - 22.06.2014.).

Nominācijas pamatojums: «Subjektīvi dokumentāla instalācija karaokes, aktīvisma un kompilēta fotoalbuma formā ar dažiem grābekļiem tipiskai latvju sabiedrībai, kuriem ātri vien uzkāpt un darbu aizliegt (fakts). Bet grābekļi bija šādi: mākslas darba un autora pozīcijas automātiska ideoloģizēšana (viņš ir naidīgs pret mums); mākslas laikmetīgās gramatikas neatzīšana (autortiesību pārkāpums vai apropriācija?); boļševistiska attieksme pret diskusiju (nav vajadzīga, pietiek ar «pareizo» viedokli). Izvirzu šo darbu nominācijai un ceru to reabilitēt izstāžu zālē,» pauž mākslas kuratore un mākslas zinātniece Inga Šteimane.

• Teksta grupu ORBĪTA par darbu «Shēma A. Shēma B.» izstādē «Draudzības (re)konstrukcija» projektā «Stūra māja. Lieta Nr. 1914 / 2014» Brīvības ielā 61 (01.05.-19.10.2014.).

Nominācijas pamatojums: «Lielākā veldze šajā darbā ir Valsts drošības komitejas (VDK) mūsdienu rokraksta kritika. Lielākais pārsteigums - forma, kas izveidojas no liroepiska dzejoļa un paviegla vizuāla aranžējuma. Skatītājs nonāk telpā, kurā ar mākslinieciska farsa palīdzību tiek simulēta laika pavadīšanas situācija, kas ļoti līdzinās tai no dzejoļa - cilvēks ar dzirkstelīti šifrē un humanizē sistēmas mīklainās shēmas, piemērojot tām savas guļamistabas vai virtuves zināšanas. Bieži viņš grib aizmigt un pamosties, kad tas būs beidzies,» nomināciju pamato Inga Šteimane.

Kopumā eksperti šajā periodā nominācijām izvirzīja astoņus vizuālās mākslas notikumus, tostarp:

• Jāņa Filipoviča darbu «Pabalsts» izstādē «Uz viļņa. Latvijas un Sibīrijas laikmetīgā māksla» Rīgas Mākslas telpā (14.06. - 24.08.2014.);

• Voldemāra Johansona darbu «Difūzija» izstādē «Lauki» LNMM izstāžu zālē «Arsenāls» (15.05. - 03.08.2014.);

• Sandras Krastiņas darbu «Krājuma vienība» izstādē «Draudzības (re)konstrukcija» projektā «Stūra māja. Lieta Nr. 1914/2014» Brīvības ielā 61 (01.05. - 19.10.2014.);

• Ginta Gabrāna projektu «Food» izstādē «Lauki» LNMM izstāžu zālē «Arsenāls» (15.05. - 03.08.2014.);

• Pētera Brīniņa un Miķeļa Urtāna videodarbu «Uasculum Motus» Sound Meccano & Evgeniy Droomoff albuma «Walking Through» prezentācijā 28.maijā NABAKLAB.

EKSPERTI 2013.-2014. g.

Laika posmā no 2012.gada 15.decembra līdz 2014.gada decembrim Purvīša balvas neatkarīgo ekspertu darba grupā darbojas LNMM 20.gs. 2. puses - 21. gs. kolekciju un zinātniskās izpētes nodaļas «Arsenāls» vadītāja Elita Ansone, mākslas zinātniece, kuratore, kritiķe Ieva Kalniņa, mākslas zinātniece Stella Pelše, mākslas zinātniece, LNMM Laikmetīgās mākslas kolekcijas glabātāja Astrīda Rogule, kinorežisors, teorētiķis Dāvis Sīmanis, mākslas un kultūras interneta portāla «Arterritory.com» krievu redakcijas galvenais redaktors Sergejs Timofejevs, mākslas zinātniece un kuratore Inga Šteimane.

Ekspertu darba grupa nominantus balvai izvirza reizi ceturksnī.

PURVĪŠA BALVA

Purvīša balva dibināta 2008.gada sākumā un tiek pasniegta reizi divos gados. Pirmo Purvīša balvu 2009.gadā saņēma Katrīna Neiburga par videodarbu «Solitude». Par otrās Purvīša balvas laureātu 2011.gadā kļuva mākslinieks Kristaps Ģelzis par personālizstādi «Varbūt». Trešo Purvīša balvu 2013.gada februārī ieguva Andris Eglītis par personālizstādi «Zemes darbi».