Diskusijas mērķis bija iepazīstināt sabiedrību ar galvenajām muzeja pamatfunkcijām, kas paredz veicināt Latvijas mākslas procesu aktivitāti, valsts konkurētspējas, nācijas identitātes stiprināšanu, tūrisma industrijas un mākslas izglītības attīstību, kā arī integrētas kultūras telpas izveidošanu Rīgā kā Baltijas kultūras galvaspilsētā. Iniciatīvas uzsācēji uzskata, ka laikmetīgās mākslas muzeja izveidošana ir valsts prestiža jautājums, viens no valsts identitātes simboliem, kas liecina par nācijas kultūras pašapziņas līmeni.
Mākslas projektā piedalās mākslinieki Kristians Brekte, Elita Patmalniece, Kristīne Luīze Avotiņa, Reinis Pētersons, Dace Gaile, Zane Balode, Dārta Leiškalne, Ilze Smildziņa, Kristīne Guršpone, Katrīna Gaile, Alise Mediņa, Mārtiņš Zutis, Kristīne Markus, Ilona Abiļeva un Aivars Broks.
Arī Gliemežu parādes norises vieta nav izvēlēta nejauši, jo par piemērotāko telpu LMM specifikai pieredzējuši arhitekti un eksperti atzīst tagadējo Rīgas Tehniskās universitātes ēku Kaļķu ielā 1, kas pēc universitātes pārcelšanās uz jaunajām telpām Ķīpsalas kompleksā paliks tukša. MVT pārstāvji uzskata, ka nav nekādas vajadzības tērēt milzīgas summas, ceļot jaunas ēkas, ja esošie resursi ļauj izveidot muzejam vajadzīgo vidi, vienlaicīgi sakopjot galvaspilsētas telpu. Laikmetīgās mākslas muzejs Daugavas labajā krastā un upes otrā krastā esošā Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēka veidotu sava veida asi starp literatūru un mākslu, kas labi iezīmētos arī pilsētas kompozīcijā. Pašreizējā RTU ēka arhitektoniski ir izcila, kā arī ideāli piemērota muzeja vajadzībām, un tai arī tālāk būtu jādzīvo kā sabiedriskai telpai.
