Ņujorkas Modernās mākslas muzejs apņēmies digitalizēt simtiem līdz šim neizdotu popārta mākslinieka Endija Vorhola filmu, kā arī izrādīt tās publiski. Projekts aptver 500 filmas, kuras Vorhols izveidoja no 1963. līdz 1972. gadam. Tā īstenošana aizņems vairākus gadus.
Liels skaits 16 milimetru kinolenšu tiks pārveidotas citā formātā ar augstu izšķirtspēju, bet pēc tam kadru pa kadram ieskenētas. Filmas nav labi pazīstamas pat Vorhola pētnieku vidū, jo kinolentes ir trauslas, bet to demonstrēšanai piemēroti projektori - grūti atrodami.
«Es ceru, ka mākslas un kultūras pasaule sāks uzskatīt tieši tāpat kā mēs. Filmas ir tieši tikpat nozīmīgas un revolucionāras kā Vorhola gleznas,» sacīja digitalizācijas projekta kurators Patriks Mūrs.
1963.gadā Vorhols iegādājās savu pirmo videokameru «Bolex» un turpmāko desmit gadu laikā aktīvi veidoja ar to filmas. Viņa darbu vidū ir gan dažādu veidu pilnmetrāžas filmas, gan arī kameras pārbaudei uzņemti kadri un viņa mūzu portreti.
Tomēr 1970.gadā Vorhols pārtrauca izplatīt lielāko daļu savu filmu. Tikai pēc viņa nāves 1987. gadā tās atkal kļuva pieejamas mākslas vēsturniekiem.
Digitalizāciju veiks Ņujorkas Modernās mākslas muzejs, Endija Vorhola muzejs Pitsburgā un vizuālo efektu kompānija MPC, kas filmu ruļļus pārveidos digitālā formātā.
