Līdz 26. oktobrim mākslas muzeja «Rīgas Birža» Lielajā izstāžu zālē apmeklētājiem ir atvērta vērienīga Eiropas kultūras galvaspilsētas programmas izstāde «Nākotnes mākslu meklējot. Voldemārs Matvejs un ārpus Eiropas (Āfrikas, Okeānijas un Ziemeļāzijas) māksla», kuru papildinās izstāde Boses zālē «Voldemāra Matveja grāmata «Nēģeru māksla» un latviešu mākslinieki», informē nodibinājuma «Rīga 2014» sabiedrisko attiecību programmas vadītājs Mārtiņš Drēģeris.
Līdz šim skatītājiem plašāk bija zināms Voldemāra Matveja gleznotāja mantojums, tāpēc šoreiz abas izstādes iepazīstinās ar latviešu gleznotāja, teorētiķa un pētnieka ieguldījumu ārpus Eiropas reģionu pētniecībā 20. gadsimta sākumā. Viņš bijis viens no pirmajiem pasaulē, kurš vērtēja Okeānijas, Āfrikas un Ziemeļāzijas mākslu no estētiskā, nevis etnogrāfiskā viedokļa.
Latvijas mākslas vēsturē nav daudz tādu pētnieku, kas būtu pievērsušies pasaules tautu kultūras izpētei. Matvejs, neraugoties uz savu īso mūžu - nepilniem 37 gadiem -, paspēja neilgi pirms savas nāves publicēt grāmatu krievu valodā «Lieldienu salas māksla», bet 1919.gadā tika izdots viņa sacerējums «Nēģeru māksla». Drēģeris pastāstīja, ka Matveja personība ir apvīta daudzām leģendām, kas ir saglabājušās līdz mūsdienām un neliek mieru ikvienam, kas sāk iepazīties ar viņa dzīves gājumu un atstāto mantojumu.
Okeānijas mākslas pētījumos Matvejs 1913. gada vasarā Parīzē, Trokadero muzejā, fotografējis «Korvar» stilā grieztas senču figūras no Cenderavasihas līča Papua reģiona Jaungvinejā. Pirmo reizi Latvijas muzeju vēsturē skatītājiem tiks dota unikāla iespēja iepazīties ar ne vien minētajām «Korvar» stila figūrām, bet arī ar citām Matveja pētītām un fotografētām skulptūrām, kas atvestas no Krievijas, Nīderlandes un Francijas lielākajiem muzejiem. Izstādes kuratore ir Irēna Bužinska.
Vienlaikus šī Eiropas kultūras galvaspilsētas izstāde būs mēģinājums veicināt dialogu par pasaules kultūras mantojuma daudzveidību un mijiedarbību, kā rezultātā tiek mainīti stereotipi un paplašinātas ierastās kultūru uztveres robežas. Matveja devums ir vēl viena līdz šim neatklāta kvalitatīva «dzintara dzīsla», kas spēj nodrošināt Rīgas atpazīstamību, vairojot zināšanas gan par mums pašiem, gan par pasaules kultūras mantojuma pētniecības neapšaubāmiem līderiem.
Izstādei veltītā preses konference notiks 5. septembrī mākslas muzejā «Rīgas Birža» plkst.12, tajā piedalīsies Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce, izstādes kuratore Bužinska, nodibinājuma «Rīga 2014» vadītāja Diāna Čivle un izstādes veidotāji.