Laikmetīgās mākslas centrs pasludina 2015. gadu par Hardija Lediņa gadu

LETA
CopyDraugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: publicitātes

Atceroties un novērtējot multimediju mākslinieka Hardija Lediņa (1955-2004) ieguldījumu Latvijas kultūrā, Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs 2015. gadu pasludina par Hardija Lediņa gadu, informē centra pārstāve Santa Mičule.

Lai atzīmētu Latvijas avangarda mūzikas un mākslas klasiķa 60. jubileju, Laikmetīgās mākslas centrs sadarbosies ar dažādu radošo jomu pārstāvjiem un Lediņa laikabiedriem, visa gada garumā rīkojot virkni kultūras pasākumu, kas akcentēs leģendārā mākslinieka daudzpusīgās darbības svarīgākos pieturas punktus.

Par «multimediju patriarhu» dēvētais Lediņš bija neordināra personība, kas Latvijas mākslas ainā ienāca 70.gadu beigās. Viņš izveidoja un spēcīgi iedvesmoja plašu alternatīvās kultūras lauku, sekojot līdzi aktuālākajām pasaules laikmetīgās kultūras norisēm un savdabīgā veidā tās integrējot Latvijas mākslinieciskajā vidē.

Kopā ar saviem domubiedriem Lediņš radīja mūzikas ierakstus, performances, akcijas un intervences, kas atklāj tiem laikiem inovatīvu un nebijušu izteiksmes valodu. Kā nozīmīgākās var minēt «Nebijušu sajūtu restaurācijas darbnīcas» (NSRD) aktivitātes un jau par leģendu kļuvušos Bolderājas gājienus, izstādi «Vējš vītolos», performanci «Dr. Enesera binokulāro deju kursi» Salaspils Botāniskajā dārzā, aptuvenās mākslas izstādes, kā arī «Starptautisko telefonkoncertu», kurā mūzika tika atskaņota vienlaicīgi no sešām pasaules pilsētām, operu «Rolstein on the Beach» u.c.

Lediņš ir viens no spilgtākajiem ietekmju avotiem arī nākamajām mākslinieku paaudzēm -, atsaucoties uz viņa radošo mantojumu, joprojām tiek interpretēta Lediņa mūzika, tēlu sistēma un vizuālā valoda, kā arī turpināta Bolderājas gājienu tradīcija. Atzīmējot šo jubilejas gadu, Laikmetīgās mākslas centrs vēlas pievērst plašāku sabiedrības uzmanību viņa unikālajai personībai un uzsvērt Lediņa lomu Latvijas kultūrā, pielīdzinot to kanonizētām kultūras vērtībām.

22.janvārī notiks Lediņa gada atklāšanas pasākums, kurā ar literārajiem lasījumiem mūzikas veikalā «Upe» tiks atvērta «Hardija Ledinņa kafejnīca», kā arī mūzikas klubā «Nabaklab» notiks dažādas muzikālās performances.

Turpmāko gada programmu veidos slavenāko NSRD performanču rekonstrukcijas, piemēram, Bolderājas gājiens, «Binokulāro deju kursi» Botāniskajā dārzā, Lediņam tiks veltītas vairākas laikmetīgās mākslas izstādes, dokumentālā filma, literārie lasījumi, diskotēkas-lektoriji, multimediālas performances, koncerti, ekspedīcijas un akcijas Rīgas vietās un apkaimēs, kas bija nozīmīgas mākslinieka dzīvē. Lediņa gada pasākumi tiks apkopoti un publicēti izdevumā, ko papildinās viņa laikabiedru stāsti.

Detalizētāka informācija par norisēm preses pārstāvjiem tiks sniegta Hardija Lediņa gadam veltītajās preses brokastīs «Labrīt, putra!», kas notiks 22.janvārī plkst.11 mūzikas veikalā «Upe» Vecrīgā, Vaļņu ielā 26.

Pasākumu programmu producē Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs, pasākuma kuratores ir Solvita Krese un Diāna Popova.

Kā stāsta Mičule, Laikmetīgās mākslas centrs jau ilgāku laiku nodarbojas ar Lediņa radošā mantojuma pētniecību. Centra pārziņā atrodas Lediņa arhīvs, 2005.gadā tika izdota Lediņa un Jura Boiko grāmata « ZUN», 2009. gadā Rīgas mākslas telpas «Intro» zālē tika veidota izstāde «Laika gars un vietas atmosfēra», kas atklāja Lediņa kā arhitekta pozīciju. Vairāki viņa darbi ir iekļauti dažādās Laikmetīgās mākslas centra organizētajās grupu izstādēs.

Kultūras programmu «Hardija Lediņa gads» finansē Valsts kultūrkapitāla fonds, Kultūras ministrija un «AB LV Charitable Foundation».

KomentāriCopyDraugiem X Whatsapp

Nepalaid garām!

Uz augšu