Komandas «kapteinis» Kārlis Īle: «Konkursā piedalījās 28 komandas no visdažādākajām valstīm, turklāt no tādām, kas sniega skulptūru mākslā ir ļoti spēcīgas, - tehniski spēcīgi ir mongoļi, jakuti, japāņi, bet tādā globālā mākslinieciskā skatījumā - komandas no Itālijas, Francijas, Lielbritānijas.» «Savā darbā mēģināju nesekot tam vilnim sniega un ledus skulptūru mākslā, kas iet dekoratīvisma virzienā. Kvalitāte nav mežģīnēs vai ļoti sarežģītā tehniskā izpildījumā, bet gan mākslinieciskajā vēstījumā. Un tas, vienkārši izsakoties, balstās pamatlietās: dot cilvēkam pārdzīvojumu, un šis pārdzīvojums var būt, pirmkārt, intelektuāls, otrkārt, emocionāls, treškārt - semiotisks,» viņš skaidro.

«Iekšējās robežas» ideja ir par to, ka pasaulē ir daudz ārējo robežu, ko mēs drīkstam vai nedrīkstam šķērsot, taču daudz sarežģītākas ir katra iekšējās robežas, kuras bieži vien ir daudz grūtāk pārkāpt audzināšanas, ielikto arhetipu, pieklājības normu, visdīvaināko aizspriedumu dēļ. «Darbs attēlo to simbolisko mirkli, kad cilvēks kāpj pāri savām iekšējām robežām, tās atver. Tajā pašā laikā pastāv šie trīs līmeņi: cilvēks ar nokārtu galvu, kas ir skumju motīvs, ir puspacelta galva un uz augšu pavērsta galva ar skatu debesīs,» stāsta K. Īle. Uz katras figūras ir nelieli dekoratīvi simboli. Pirmajai figūrai tās ir lietus lāses, otrajai - ūdens, kas viļņojas, un trešajai - asni. «Pacēlums nav iespējams bez nolaišanās līdz zemei. Mēs nesapratīsim, kas ir laime, ja nezināsim, kas ir nelaime. Skumju lietus ir nolijis, taču tas ir pirmais, kas augsni piepilda ar dzīvības sulu. Tam seko pārdomu laiks, šis horizontālais ūdens, kas nedaudz viļņojas. Un tāpēc, ka ir bijis šis skumjais lietus, spēj izaugt skaistie asni, pacelt galvu uz augšu.»

2015. gads Jelgavas ledus mākslinieku komandai iesācies īpaši veiksmīgi, jo pirms dažām dienām izcīnīts sudrabs pasaules čempionātā ledus skulptūru konkursā. 27 komandu konkurencē Kārļa Īles un Mintauta Buškevica skulptūra «Lietus suns» tika atzīta par otro labāko. Šajā īpaši smalkajā tehnikā veidotajā darbā attēlots izmircis sunītis, kurš pat lietusgāzē turpina uzticīgi sekot savam saimniekam. Savukārt Maija Puncule pārī ar Ainaru Zingniku darbā «Sēņotāji» savdabīgā un jautrā veidā attēloja latviešu iecienīto rudens nodarbi sēņošanu, izpelnoties žūrijas atzinību un piemiņas balvu.

Jau nākamnedēļ K. Īle kopā ar komandas biedreni M. Punculi dodas uz Kanādu, kur taps vēl viens prezidentūrai par godu iecerēts ledus mākslas darbs, sadarbojoties Latvijas vēstniecībai Kanādā un ziemas festivālam «Winterlude».

Jau ziņojām, ka 2015. gada janvārī, pārstāvot Latviju kā Eiropas Savienības Padomes prezidējošo valsti, uz pasaules čempionātu Harbinā devušies četri no Latvijas nopelniem bagātākajiem māksliniekiem – Kārlis Īle, Maija Puncule, Mintauts Buškevics un Ainars Zingniks. Latvijas mākslinieki uz Harbinu pirmo reizi devās 2006. gadā, taču pirmo reizi godalgu Latvijai 2011. gadā ieguva Kārlis Īle un Mintauts Buškevics, ledū attēlojot stāstu par Alisi Brīnumzemē. 2012. gadā Latvijas mākslinieku komanda atveda mājās veselas divas godalgas. Kārlis Īle ieguva otro vietu ledus skulptūru konkursā ar kompozīciju «Dzīves grāmata». Savukārt sniega skulptūru konkursā par vislabāko tika atzīts darbs «Sapņotāji», ko veidoja Kārlis Īle kopā ar Agnesi Rudzīti-Kirillovu un Maiju Punculi.

Ņemot vērā Latvijas mākslinieku līdzšinējos panākumus, viņu dalība Harbinas Starptautiskajā ledus un sniega skulptūru festivālā ir iekļauta Latvijas prezidentūras ES Padomē kultūras programmā. Saņemot finansiālu atbalstu no prezidentūras, visi četri mākslinieki devās uz Harbinu, un, kā jau tika prognozēts, kārtējo reizi pierādīja pasaulei, ka Latvija ir ne tikai ziemas sporta, bet arī ziemas mākslas lielvalsts.

Mākslinieku nākamos ledus mākslas darbus varēsim vērot 17. Starptautiskajā ledus skulptūru festivālā no 6. līdz 8. februārim Jelgavā, Pasta salā, kad par godalgotajām vietām cīnīsies 30 mākslinieki no astoņām dažādām valstīm. Šis festivāls par tēmu Ledus pasaka» (Ice Fairy Tale) tiks aizvadīts Jelgavas 750 gadu jubilejas zīmē.