56. Venēcijas mākslas biennāles Latvijas paviljona darbs ar nosaukumu «Armpit» būs tēlnieciski veidota būvju sistēma, kas caurausta ar videostāsta fragmentiem, informēja Latvijas Laikmetīgās mākslas centrā (LMC). Latvijas paviljona mākslas darbu, kas veltīts pašdarbniekiem ar zelta rokām, kuri savās garāžās nododas jaunradei un eksperimentiem, nepretendējot uz augstās mākslas statusu, veido mākslinieki Katrīna Neiburga un Andris Eglītis. Latvijas paviljona kurators ir Kaspars Vanags.
Par mākslas darba iedvesmu un estētisko atsauci kalpo videoformātā fiksētas sarunas ar vīriešiem, kuri brīvo laiku pavada savam vaļaspriekam iekārtotās darbnīcās un radošā nošķirtībā. Izdevība ielūkoties privātās dzīves telpā mudinājusi māksliniekus izmantot garāžās dokumentēto vidi, lai Venēcijas izstādei veidotu šī savdabīgā mikrokosmosa «atlējumu». Darbnīcas dunu mākslas darbā veido muzikāla kompozīcija, ko radījuši mūziķi Andris Indāns un «Shipsi» jeb Jānis Šipkēvics, sadarbojoties ar Rīgas Doma skolas zēnu kori un vīru kori «Gaudeamus».
«Kas ir šie ļaudis, kas brīvo laiku pavada, ķimerējoties ap motoriem, izjaucot un liekot atkal kopā mehānismus un izgudrojot tos paši?
Latvijas paviljons Venēcijā šogad būs veltīts ikdienas dzīvē sastopamām jaunrades formām. Šie vīri mājas laboratorijai pielāgotās garāžās un lauku sētās iekārtotās darbnīcās pierāda, ka mūsu attieksme pret tehnoloģijām un industriāli sarūpēto lietu pasauli nedrīkst būt pasīvi patērnieciska. Zināt, «kas lācītim vēderā», ir brīvības garants, kuru uzturēt mūsdienās kļūst arvien grūtāk,» pastāstīja Vanags.
Latvijas paviljona pasūtītājs ir Kultūras ministrija. Kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK) norādījusi, ka Venēcijas mākslas biennāle ir lieliska iespēja Latvijas māksliniekiem sevi parādīt lielākajā mākslas notikumā pasaulē, veicinot starptautisko atpazīstamību, kas paver jaunas iespējas un piedāvā jaunus profesionālus izaicinājumus. «Vienlaikus tas ļauj novērtēt spilgtākos sasniegumus starptautiskajā mākslas telpā un apzināties, kā iekļaujamies kopējā kultūras aktualitāšu kontekstā un ar ko tajā izceļamies,» atzinusi ministre.
Kā atklāja projekta īstenotāja LMC vadītāja Solvita Krese, vērienīgā mākslas darba «Armpit» apjoma dēļ ekspozīcija vispirms tiek būvēta un marķēta Latvijā. Tad to nobūvēs, nogādās Venēcijā un atkārtoti uzcels Latvijas paviljonā. Mākslas darba radīšanā un projekta komandā iesaistījušies arī starptautiski un Latvijā augsti novērtēti profesionāļi - arhitekts Austris Mailītis un grafiskā dizaina autors Edgars Zvirgzdiņš.
Latvijas paviljona realizācija ir iespējama, pateicoties galvenajiem atbalstītājiem Valsts kultūrkapitāla fondam un «ABLV Charitable Foundation».
