Video: Saruna par mūsdienu mākslu ar igauņu mākslinieku Anonymous Boh

TVNET
CopyDraugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: publicitātes

Fonds «Mākslai vajag telpu», turpinot video stāstu sēriju, prezentē ekskluzīvu interviju ar igauņu performanču mākslinieku Anonymous Boh. Viņš ir viens no mākslinieku apvienības NON GRATA dibinātājiem. Sarunā mākslinieks izsaka savu viedokli par mākslas lomu sabiedrībā un mūsdienu mākslas muzeja nepieciešamību un funkcijām.

Aprīlī Rīgā viesojās starptautisku popularitāti un atpazīstamību ieguvusī mākslinieku apvienība NON GRATA ceļojošā performanču festivāla DIVERSE UNIVERSE ietvaros. NON GRATA ir alternatīva mākslinieku kustība, kas aizsākās 1998. gadā Pērnavā (Igaunijā) kā protests pret oficiālo kultūru un kapitālistisko sabiedrību. Viņi nesniedza intervijas medijiem, neatzina oficiālās kultūras institūcijas un dibināja NON GRATA Akadēmiju. Šobrīd NON GRATA sastāvā ir mākslinieki no visas pasaules ASV, Ķīnas, Francijas u.c. Galvenā un kopīgā mākslas izpausme šiem māksliniekiem ir performances, kas manifestē cilvēka radošo brīvību.

Anonymous Boh uzskata, performance ir tiešākais veids, kā uzrunāt auditoriju. Mūsdienu dezorientētajā sabiedrībā māksliniekiem dažkārt pietrūkst ambīciju mainīt pasauli, lai gan māksla ir labs ierocis, lai to panāktu. Mākslinieki var parādīt sabiedrībai ka tā var ietekmēt notiekošo un aicināt uzņemties atbildību, lai kaut ko mainītu.

Igauņu mākslinieks, runājot par muzeja funkcijām šodienas sabiedrībā, uzsver, ka muzejs ir kā skola, kurā iemācīties universālo mākslas valodu. Tā ir piemērotākā vieta kur profesionāļiem skaidrot mūsdienu mākslas darbus, un labākais veids, kā māksla nonāk līdz skatītājam.

Fonds «Mākslai vajag telpu» tika dibināts ar mērķi panākt Pēckara un mūsdienu mākslas muzeja uzcelšanu Rīgā. Muzeja pamatfunkcijas būs veicināt Latvijas mākslas procesu aktivitāti, valsts konkurētspējas, nācijas identitātes stiprināšanu, tūrisma industrijas un mākslas izglītības attīstību, kā arī integrētas kultūras telpas izveidošanu Rīgā kā Baltijas kultūras galvaspilsētā. Iniciatīvas uzsācēji uzskata, ka laikmetīgās mākslas muzeja izveidošana ir valsts prestiža jautājums, viens no valsts identitātes simboliem, kas liecina par nācijas kultūras pašapziņas līmeni.

KomentāriCopyDraugiem X Whatsapp

Nepalaid garām!

Uz augšu