Jau 8. oktobrī, plkst.21 Spīķeru koncertzālē notiks festivāla performances, kur uzsvars tiks likts uz savienojumu starp elektronisko un akustisko mūziku, akadēmiskajām tradīcijām un multimediālo praksi. Šmite minēja, ka šis pasākums būs spilgtākais festivāla moments. «Šoreiz mums ir izdevies dabūt to, ko vienmēr esam vēlējušies,» sacīja Šmite.

Pasākumā islandiešu čelliste un komponiste Hildura Gudnadotira uzstāsies ar elekto-akustiskā čella programmu, Latvijas mūzikas profesionālo vidi pārstāvēs Ēriks Kiršfelds, kurš ir Liepājas Simfoniskā orķestra čellu grupas koncertmeistars, ilggadējs Baltijas kamerorķestra «Kremerata Baltica» solists un čellu grupas koncertmeistars. Īpašu programmu sadarbībā ar vizuālo mākslinieci Elenu Rodu piedāvās norvēģu flautists Bjornars Habestads, bet kanādiešu duets «Le Revelateur» parādīs elektroniskā attēla un skaņas kombināciju, savukārt holandiešu mākslinieki Bass van Kolveiks un Gerts-Jans Prinss piedāvās performanci «Delay Line Memory», kurā elektronika meklē kopīgu valodu ar akustiskajām bungām. Latviešu mākslinieku jauno paaudzi pārstāvēs laikmetīgās un elektroniskās mūzikas pārstāvis Platons Buravickis.

Rīgas Ekonomikas augstskolā un Latvijas Nacionālajā bibliotēkā no 8. līdz 10.oktobrim norisināsies viens no lielākajiem festivāla pasākumiem - jaunās mākslas un zinātnes konference Baltijas reģionā «Atjaunojamā nākotne». Konferencē viesosies divi brīnišķīgi vieslektori - starptautiski atzītais jauno mediju pētnieks un ilgtspējības eksperts Ļevs Manovičs un Džons Takara. Konferences mērķis būs meklēt jaunus ceļus ilgtspējīgai un radošai nākotnes attīstībai, apvienojot tādas tradicionāli atdalītas sfēras kā māksla un zinātne, akadēmiskie pētījumi un neatkarīgas radošās prakses, ilgtspējīgs bizness un sociālā līdzdalība 21.gadsimtā.

Kā norādīja Šmite, savā 15 gadu jubilejā «Rixc» ikgadējais festivāls maina ne tikai nosaukumu, bet arī kursu. Ja sākotnēji festivāls pievērsās informāciju tehnoloģijām un daudzveidīgo mediju materiālu izmantošanai arī mediju mākslā, tad tagad, laikam ejot uz priekšu, festivāls akcentu liek uz postmediju situāciju un risina ilgtspējības jautājumus.

Festivāla jauno virzienu skaidri atainos abas izstādes. Izstādē «Ziemeļi. Transformatīvās ekoloģijas», kas būs apskatāma līdz 22.novembrim, mākslinieki mēģina apvienot darbu un tehnoloģijas, tādā veidā meklējot balansu starp vidi un tehnoloģiju pasauli. Šī izstāde uz Rīgu ir atceļojusi no Beļģijas, Monsas, kas ir 2015.gada Eiropas kultūras galvaspilsēta. Izstāde tiecas atklāt pārmaiņu faktorus mūsdienu ekoloģijā, mākslā un zinātnē. Mākslinieki interpretē vides, bioloģiskos un tehnoloģiskos datus, radot audiālās, vizuālās un 3D reprezentācijas.

Mākslinieks Gints Gabrāns darbā «Metabolic dominance» risina pārtikas jautājumus nākotnes pārapdzīvotajā pasaulē, piedāvājot celulozi šķeļošus enzīmus, kas ļautu lietot uzturā mazvērtīgus pārtikas produktus un pat zāli, koksni un papīru. «Rixc» mākslinieki Rasa un Raitis Šmiti kopā ar video māksliniekiem Mārtiņu Ratniku un Jāni Jankevicu ir radījuši jaunas «Dīķa baterijas» vizualizācijas, kurās interpretēti septiņu mēnešu laikā uzkrātie dati no brīvdabas instalācijas Latvijas Universitātes Botāniskā dārza dīķī, savukārt jaunais latviešu mākslinieks Riharda Vītola projekts «akA» piedāvā jaunu agrokultūras veidu - makoņkopību, kas izmanto hēlija balonus dzeramā ūdens savākšanai.

Londonā dzīvojošais mākslinieks Danī Ploegers demonstrēs video, kur viņa ķermeņa ādā tiek iemontētas CRT televizora novirzes spoles, padarot mākslinieku par magnētisko lauku, bet norvēģu māksliniece Hēge Tapio savā darbā «Cilvēku degviela» piedāvā savdabīgu alternatīvās enerģijas ideju. Darba «From DNA to NSA» autori - norvēģu mākslinieks Gisle Froislands un spāņu māksliniece Maite Kajarville - piedāvās apmeklētājiem apvienot savus DNS paraugus un radīt vizualizāciju.

Savukārt izstāde «Datu sanesas», kas arī būs skatāma līdz 22.novembrim, atklās mūsu laika ietekmīgāko datu dizaineru un mākslinieku radītos darbus. «kim?» laikmetīgās mākslas centrā darbi būs izvietoti vairākās zālēs, un pirmajā no tām skatītājiem atklāsies dažādās mākslinieku pieejas dažādu lielo datu pārvēršanai mākslas darbos.

Viens no festivāla vieslektoriem Manovičs šajā izstādē piedāvās aplūkot savu darbu «Neparastais un ikdienišķais: 144 stundas Kijevā». Šis darbs ir interesants ar to, ka tajā iekļautas neskaitāmas fotogrāfijas, kas 144 stundās tapušas Ukrainā 2014.gadā protestu laikā. Aplūkojot tuvāk neskaitāmās fotogrāfijas, redzams, ka tikai neliela daļa ir bildes, kas vēsta par tā laika protestiem, bet vairums bilžu ir par ikdienišķām lietām.

Tāpat izstādē būs aplūkojams darbs, kurā pētītas un analizētas Holivudas filmas, būs mākslinieku darbs, kurā parādīta dažādu pasaulē zināmu personu, kas devušas ieguldījumu kultūras attīstībā, dzimšanas un miršanas vieta, kā arī viņu migrācija dzīves laikā.

Izstādes kurators Raitis Šmits sacīja, ka šis ir laiks, kad vairāk kā nekad cilvēki aiz sevis atstāj pēdas, piemēram, fotogrāfijas, īsziņas, ierakstus «Twitter», kuras ir iespējams fiksēt un vēlāk apkopot, lai demonstrētu citiem. Savukārt mākslinieku lielākais izaicinājums ir datus parādīt un padarīt vizuāli interesantus skatītājiem.

Lai skatītājs labāk izprastu izstādē «Datu sanesas» iekļautos darbus, darbosies gidi, kuri interesantā un saistošā veidā izstāstīs stāstu par katru darbu.