Ekspertu darba grupas pārstāve Aiga Dzalbe minēja, ka autors mērķtiecīgi interesējas par skaņas, kā arī citu viļņu kustību dabā un, izejot no uzkrātajām zināšanām un prasmēm, rada monumentālu mākslas tēlu - okeāna vētras pieminekli. Johansona darbs ir novators, aktuāls, 21. gadsimta uztveres specifikai adekvāts mākslas vēsturē aprobētā žanra - marīnas - risinājums ar trāpīgu un dziļu iedarbību.

«Šāds tehnoloģiju laikmeta mākslas darba radīts pārdzīvojums nebūtu iespējams, ja tam trūktu izpildījuma perfekcijas, ko Johansona darbā nodrošinājuši operatori Andrejs Rudzāts un Māris Pilāts, kā arī skaņas redaktors Ernests Ansons,» pauda Dzalbe.

Gabrāns balvai nominēts par personālizstādi - gaismas, skulptūru un 3D videoinstalāciju «Sešas galvas», kas mūsdienu kultūras foruma «Baltā nakts» laikā bija skatāma LNMM izstāžu zālē «Arsenāls».

Purvīša balvas ekspertu darba grupas pārstāvis Vilnis Vējš skaidroja, ka Gabrāns vienai naktij bija mobilizējis iespaidīgus radošos un tehnoloģiskos resursus, vienotā telpas instalācijā rezumējot vairākus autorizētus mākslinieciskās izpētes virzienus, ar kuriem strādājis pēdējos gados - pašveidojošās formas «ne no kurienes», objektu skenēšanu pa slāņiem, 3D efektus un skaņu instalāciju.

Savukārt māksliniece Epnere nominēta Purvīša balvai par videodarbu «Piramīdas četras versijas» izstādē «Paradīze jaunam cilvēkam», kas no augusta līdz septembrim bija skatāms «kim?» laikmetīgās mākslas centrā.

Epneres izstāde atspoguļoja, cik dažādos veidos nesenā padomiskā pagātne var būt klātesoša šodienā. Māksliniecei bija ļoti pateicīgs izejmateriāls - pamesta bijusī padomju ogļrūpniecības pilsēta Piramīda, kas patiesībā atrodas Norvēģijai piederošā salā un kurā teju divdesmit gadus laiks ir iekonservējies, vēstīja eksperte Ieva Astahovska.

«Šodienas mākslā man kā skatītājai pietrūkst spēcīgu stāstu, un šajā izstādē tas bija risināts gan caur dokumentālu, gan vizuāli telpisku pieeju, arhitektoniskām un instalācijas formām. Vienlaikus tā bija arī stāsta stāstīšana ar iztēles palīdzību, aicinot skatītāju daudz vairāk iztēloties nekā ieraudzīt,» sacīja Astahovska.

Kopumā eksperti šajā periodā nominācijām izvirzīja deviņus mākslas notikumus, tai skaitā Miķeļa Fišera instalāciju «Kalnā kāpējs», Gļeba Panteļejeva izstādi «Latgales rapsodija», Ievas Kraules īsstāstu kolekciju «Arkādija», Brigitas Zelčas-Aispures un Aijas Baumanes izstādi «Tīkama kultūra», Kristas Dzudzilo videodarbu «Skaidrība» un Vladimira Svetlova dokumentālu mūziklu «Atklāsmes fantomi».

Kā ziņots, Purvīša balvai 2015. gada pirmajā ceturksnī nominēts Krišs Salmanis, Ernests Kļaviņš, Liene Mackus un Artūrs Arnis, bet otrajā ceturksnī nominēti Atis Jākobsons, Anda Lāce, Kriša Salmaņa, Annas Salmanes un Kristapa Pētersona kopdarbs.

No 2014.gada 8.decembra līdz 2016. gada decembrim Purvīša balvas ekspertu darba grupā darbojas LNMM 20. gadsimta otrās puses - 21. gadsimta kolekciju un zinātniskās izpētes nodaļas «Arsenāls» vadītāja Elita Ansone, mākslas zinātniece un kuratore Inga Šteimane, mākslas kritiķis Vilnis Vējš, filosofijas doktors, Latvijas Mākslas akadēmijas asociētais profesors Jānis Taurens, mākslas zinātniece Aiga Dzalbe, mākslas zinātniece, LNMM Krājuma darba vadītāja Daina Auziņa un lektore, kuratore un mākslas kritiķe Ieva Astahovska.

Purvīša balva dibināta 2008.gada sākumā un tiek pasniegta reizi divos gados. Pirmo Purvīša balvu 2009. gadā saņēma Katrīna Neiburga par videodarbu «Solitude». Par otrās Purvīša balvas laureātu 2011. gadā kļuva mākslinieks Kristaps Ģelzis par personālizstādi «Varbūt». Trešo Purvīša balvu 2013. gada februārī ieguva Andris Eglītis par personālizstādi «Zemes darbi», bet ceturtā Purvīša balvu 2015.gadā tika pasniegta Miķelim Fišeram par personālizstādi «Netaisnība».

Nākamā Purvīša balva tiks pasniegta 2017. gada februārī.

_{Purvīša balvas konkursu vizuālajā mākslā organizē LNMM sadarbībā ar muzeja patronu SIA «Alfor».}