«Dzīvi no mākslas nav iespējams atdalīt,» pārliecināta Aija Simsone. Māksla ir dzīves pievienotā vērtība, un tā mums ir visapkārt. Visu to, ko lietojam savā ikdienā, ir radījuši ne tikai prasmīgi amata meistari, bet arī mākslinieki.

Tas ir jautājums par pašcieņu. No tā, kurā vietā mēs mākslu ierindojam savā vērtību skalā, gan kā indivīds, gan kā tauta, ir atkarīgs, cik mēs paši sevi cienām. Mūsdienu mākslas muzeja neesamība parāda paviršo attieksmi mums pašiem pret sevi un pret savu pašreizējo kultūru. Simsone uzskata, ka esam paaudze, kas nevairās no atbildības. Tāpēc mums ir jāuzņemas šī atbildība un jāpasaka, ka mums vajag mūsdienu un pēckara mākslas muzeju, jo tas mūsu pienākums - aktuālos mākslas procesus saglabāt nākamajām paaudzēm.

«Bez mākslas mēs neviens dzīvot nevaram,» ir Aijas Simsones stingra pārliecība.

Viņa norāda uz izdevniecības «Rīgas Viļņi» biroja telpām, kurās atrodas dažādas latviešu mākslinieku gleznas. Aija mākslu izjūt kā nepieciešamību, un to, iespējams, ir pat grūti pamatot. Bet secinājums par mākslas nozīmību ir skaidrs: «Tā ir cita veida barība, un reizēm no šīs barības izsalkums tiek remdināts daudz vairāk nekā vienkārši no barības.»

Fonds «Mākslai vajag telpu» tika dibināts ar mērķi panākt Pēckara un mūsdienu mākslas muzeja uzcelšanu Rīgā. Par vispiemērotāko vietu šādam muzejam fonds uzskata RTU ēku Kaļķu ielā 1. Muzeja pamatfunkcijas būs veicināt Latvijas mākslas procesu aktivitāti, valsts konkurētspējas un nācijas identitātes stiprināšanu, tūrisma industrijas un mākslas izglītības attīstību, kā arī integrētas kultūras telpas izveidošanu Rīgā kā Baltijas kultūras galvaspilsētā. Iniciatīvas sācēji uzskata, ka mūsdienu mākslas muzeja izveidošana ir valsts prestiža jautājums, viens no valsts identitātes simboliem, kas liecina par nācijas kultūras pašapziņas līmeni.