Šogad Latvijas tekstilmākslas pasaulē tiek atzīmēti divi svarīgi notikumi: izcilajam tekstilmāksliniekam un pedagogam Rūdolfam Heimrātam apritētu 80, bet pirms 45 gadiem dibināta Tekstilmākslas nodaļa Latvijas Mākslas akadēmijā (LMA).

Rūdolfs Heimrāts (1926–1992) ir atzīts tekstilmākslinieks, latviešu profesionālās tekstilmākslas skolas pamatlicējs un izcils gobelēnu meistars. Viņa loma Latvijas mākslas dzīvē ir nenovērtējama, jo tieši Rūdolfa Heimrāta vadībā tika dibināta Tekstilmākslas nodaļa LMA. Godinot lielisko mākslinieku un profesoru, šodien notiek Rūdolfa Heimrāta 80 gadu jubilejai veltītas piemiņas izstādes Tekstilijas. Keramika. Skices. Fotogrāfijas atklāšana Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā.

Pasākuma organizatore Velta Raudsepa informēja Neatkarīgo, ka šī izstāde būs neparasta, jo savā koncepcijā apvienos vairākus komponentus. Galvenajā izstāžu zālē būs apskatāmas Rūdolfa Heimrāta tekstilijas. Tās papildinās keramika un tekstiliju izstrādājumu skices. Daudzi no aplūkojamajiem materiāliem ir patiesi unikāli. Kā Neatkarīgajai teica mākslinieka dēls Latvijas Mākslinieku savienības prezidents Mārtiņš Heimrāts: izstādei piedāvāti visi tie materiāli, kas glabājušies mājās. Skices tiek izliktas apskatei, lai veidotu izpratni, kā tēvs strādājis pie gobelēniem. Tāpat aplūkojamas būs arī to darbu skices, kuru nav Latvijā. Vaicāts par Rūdolfa Heimrāta iecienītāko darbu, Mārtiņš Heimrāts teic, ka tās ir Zvejnieces. Sākumā gan esot bijis iecerēts attēlot zvejniekus, bet darba gaitā tapis skaidrs – jābūt sievietēm. Keramika izstādē būs pārstāvēta nedaudz, jo Rūdolfs Heimrāts ar to nodarbojies tikai vaļasprieka līmenī. Runājot par skicēm, Velta Raudsepa piebilst, ka mākslinieciskums izpaužas tieši ieskicētajos darbos, caur kuriem mēs varam saskatīt autora mākslu.

Kombinēto izstādi papildinās profesora Rūdolfa Heimrāta audzēkņa Ata Ieviņa dokumentālais materiāls – 30x40 centimetru lielas fotogrāfijas, kurās tekstilmākslinieks ir redzams gan profesionālajā vidē, gan saskarsmē ar sabiedrību, gan svinot savu 50 gadu jubileju. Atis Ieviņš veidojis arī izstādei veltītu plakātu, uz kura redzams profesors Rūdolfs Heimrāts "savā emocionāli visspilgtākajā bildē". Fotogrāfija uzņemta 70. gadu sākumā Apšuciemā, kad Rūdolfs Heimrāts devies izbraukumā pie jūras ar saviem studentiem. Atis Ieviņš pie Rūdolfa Heimrāta mācījies tekstilmākslu, paralēli nodarbojoties ar fotografēšanu. Vairākus kursadarbus profesors atļāvis sasaistīt ar fotografēšanu, jo "tekstils esot suverēna māksla". Atis Ieviņš Rūdolfu Heimrātu pamatoti dēvē par Latvijas tekstilmākslas pamatlicēju – profesors lauzis iesīkstējušo stereotipu, ka tekstilmāksla ir sieviešu nodarbe. "Rūdolfa Heimrāta suģestējošais pedagoģiskais talants ļoti veicinājis visas mūsu radošās aktivitātes!" atmiņās kavējas Atis Ieviņš. Izstādē būs apskatāmas arī fotogrāfijas no Mārtiņa Heimrāta personīgā arhīva, kuras tiks projicētas uz ekrāna.

Tekstilmāksla Latvijā 20. gadsimta 70. gados sasniedza augstu profesionālo līmeni, izvirzījās starptautiskajā arēnā, kļuva bagāta daudzveidīgiem izteiksmes līdzekļiem, formām un, pats galvenais, izcilām personībām – Aiju Baumani, kura pēc Rūdolfa Heimrāta nāves kļuva par lektori viņa vietā, turpinot mākslinieka aizsākto darbu, Edīti Pauls-Vīgneri, Rutu Bogustovu, Lilitu Postažu, Pēteri Sidaru, Arvīdu Priedīti un daudziem citiem. Vairāki profesora Heimrāta studenti novirzījās no tīrās tekstilmākslas, bet veidoja savu izpratni par mākslu, eksperimentējot ar dažādām citām tehnikām, piebilst Atis Ieviņš.

Pašam māksliniekam ļoti tuva esot bijusi latviešu tautas māksla un krāsu saskaņa. Rūdolfs Heimrāts savos darbos mīlēja izmantot spilgtas krāsas, ainaviskos motīvus. "Lirisks mākslinieks, kurš nav sauss savā izteiksmē!" atzīst izstādes kuratore Velta Raudsepa. Izstāde ir ieskats populārā tekstilmākslinieka, lieliskā cilvēka, respektablā profesora dzīvē.