Viļa Zaķa karikatūru izstāde

CopyDraugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Līdz jūnija beigām Valmieras Novadpētniecības muzejs piedāvā skatītājiem iepazīties ar kādu nu jau piemirstu latviešu mākslas vēstures lappusi. Tā ir karikatūrista Viļa Zaķa septiņdesmit gadu jubilejai veltīta atceres izstāde muzeja ēkas foajē.

Mūsdienās mākslinieka vārds vairs zināms tikai visai šaurā mākslas vēstures speciālistu un, protams, viņa kādreizējo paziņu un draugu lokā, tomēr vēl pirms gadiem trīsdesmit pieciem Vilis Zaķis bija populārs latviešu karikatūrists, kura daiļradē visaugstāk vērtēja tā saucamās bezvārdu karikatūras. Zīmējumus, kas visu līnijās ietverto domu centās pateikt bez paskaidrojošiem teikumiem. Te gan būtiska ir piezīme, ka gandrīz visu šo zīmējumu ideju autors ir pazīstamais kino scenārists un satīrisko īsrindu autors Armīns Lejiņš. Izstādes veidotājiem, neskatoties uz bagātīgi eksponētajiem dokumentālajiem materiāliem (ieskaitot izstādes laureāta medaļu, mākslinieka pēdējo pulksteni, fotogrāfijas u.tml.), šis fakts piemirsies.

Vilis Zaķis dzimis 1937. gada 21. maijā Daugavpilī. Viņa tēvs Teodors bija tolaik visā Latvijā zināms jāšanas sporta meistars un zirgu treneris. Latvijas okupācija un Otrais pasaules karš mainīja ģimenes statusu sabiedrībā, un Vilis Zaķis jau bērnībā ieguva daudzas vēlāk grūti ārstējamas slimības. Pēc pamatizglītības iegūšanas viņš mācījās Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolā, ko nepabeidza veselības dēļ. Turpmāk viņa dzīves pamats bija paša gribasspēks dzīvot un dabas dotais zīmētāja talants. No 1958. gada Vilis Zaķis regulāri publicē zīmējumus žurnālā Dadzis un vēl vairākās citās tā laika preses izdevumu humora un satīras lapās. Arī žurnālā Šahs, kas pieprasīja domas skaidrību un lakonismu – īpašību, kas ar laiku kļuva par viņa zīmējumu pamatvērtību. Daļēji šim ceļam var izsekot arī izstādes ekspozīcijā, kur dominē mākslinieka daiļrades veiksmīgākā un mākslinieciski augstvērtīgākā perioda – pagājušā gadsimta sešdesmito gadu beigu un septiņdesmito gadu – darbi. Tie ir apmēram desmit gadu laikā tapuši zīmējumi ar raksturīgu smalku un īpaši gribēti ielauztu zīmējuma līniju savienojumā ar labestīgu joku.

Skatot Viļa Zaķa zīmējumus, jāatzīst – viņš nebija tolaik noteikto ierobežojumu pārkāpējs. Korektie un formā lakoniski izteiksmīgie zīmējumi pilnvērtīgi ilustrē sociālistiskā reālisma estētikas pieļautās humora un ironijas robežas. Tomēr zīmējumu līnijās un idejās ir daudz kas no tiem laikiem raksturīgās Ēzopa valodas. Dzīves laikā Vilis Zaķis regulāri piedalījies Baltijas karikatūristu darbu skatēs Viļņā, Rīgā, Tallinā. Mākslinieka zīmējumi eksponēti ceturtajā karikatūristu izstādē Šauļos 1978. gadā, izstādē Satīra cīņā par mieru Maskavā, starptautiskās karikatūru biennālēs Gabrova - 75 un Gabrova - 77. Šo biennāļu devīze bija: "Pasaule pastāv tāpēc, ka smejas." Pārskatot vecus karikatūru izstāžu katalogus, nācās konstatēt, ka Vilis Zaķis uz citu fona visvairāk izceļas ar intuitīvu pieeju. To nosaka pamatīgas zīmēšanas pamatu skolas trūkums. (Iespējams, pamatīga skola karikatūristam var tikai traucēt tiešāk un groteski precīzāk izteikties?)

Pamatīgas profesionālās skolas trūkums ir Viļa Zaķa gan zīmējumu pluss, gan trūkums. Spēks, jo ļauj zīmēt kā var, bet trūkums, ka ne vienmēr viņš spējis līdzsvarot karikatūras ideju un lakoniskā zīmējuma līnijas plūduma izteiksmi. Atsevišķos zīmējumos mākslinieks nespēj valdīt līniju un ļauj instinktīvi plūstošai līnijai saārdīt paša rūpīgi veidoto izteiksmes stilistiku. Var jau būt, ka šādi darbi ir tikai mirkļa vājuma izpausmes? Varbūt tikai meklējumi, kas ļauj jautāt, vai viss muzeja krājumā esošais bija jāeksponē.

No 1969. gada mākslinieks bija Latvijas Mākslinieku savienības biedrs, bet pēdējos sešus mūža gadus Vilis Zaķis strādāja par Valmieras Novadpētniecības muzeja mākslinieku noformētāju. Liktenis māksliniekam bija atvēlējis četrdesmit gadus. Viņš mira 1977. gada 16. novembrī un tika apglabāts Valmieras Kocēnu kapos. Valmieras Novadpētniecības muzejs regulāri rīko karikatūrista zīmējumu izstādes, tā allaž atgādinot par Viļa Zaķa zīmējumiem.

Izstāde ir ievērības cienīga, jo atklāj laika ierobežojumus un vērtību skalas virsotnes, piedāvājot padomāt, kas tad vispār ir cilvēka dzīves vērtība. Turklāt izstādē ir daži zīmējumi, šķiet, Armīna Lejiņa ideju inspirēti, kas smaida arī par tagadnes situācijām. Varbūt tāpēc savā laikā Viļa Zaķa karikatūras patika visiem? Šie laika pārbaudi izturējušie zīmējumi arī jāuzskata par labāko atgādinājumu skatītājiem par mākslinieku un viņa darbu vērtību.

KomentāriCopyDraugiem X Whatsapp

Tēmas

Nepalaid garām!

Uz augšu