Ārzemju mākslas muzeja kolekcija sniedz iespēju iepazīt franču mākslu dažādos laikos - no 17.gadsimta sākuma līdz 20.gadsimtam.

Izvēloties izstādes darbus, lielajā stilu daudzveidībā akcentēts manierisms, rokoko, romantisms un reālisms, kas saistās ar Barbizonas skolu.

Franču mākslas kolekcijā ir 50 gleznas, 1838 grafikas, 20 tēlniecības darbi un aptuveni 200 dekoratīvi lietišķās mākslas priekšmeti, no kuriem lielākā daļa attiecas uz 18. un 19. gadsimtu.

Hronoloģiski senākie darbi ir no 17.gadsimta sākuma. Tie ir sava laika novatora Žaka Kallo (1592-1635) nelielie, bet tehniski izcili veidotie oforti. Pārsteidzoši mazā formāta grafikas ar manierisma līniju vijības eleganci pārsvarā ataino sižetus, kas skarbā patiesībā rāda laikmeta notikumus un personāžus. Izteiksmīgākās no Kallo darbu sērijām ir "Kara šausmu ainas cīņā par Lotringu" un darbu cikls "Ubagi".

17.gadsimtā Romā strādājošos māksliniekus, kuri franču mākslā ienesa savdabīgu karavadžisma novirzienu, pārstāv Luija XIII galma gleznotāja Simona Vuē (1590-1649) darbs "Ieroču nesējs".

Luija XIV un Luija XV laiku nenoliedzami raksturo izsmalcinātība. Šo karaļu dzīvesveids lielā mērā noteica modi ne tikai Francijā, bet arī citās valstīs. Eiropai vēl ilgi bija žēl no šiem stiliem atteikties, tādēļ vēl bieži vien 19.gadsimtā tie laiku pa laikam imitēti mēbeļu dizainā, traukos un citos mākslas priekšmetos.

No vairākiem 17. un 18. gadsimta parādes portretiem krāšņākie ir Filipa de Šampēņa (1602-1674) "Karavadoņa portrets" un romantiskais Pjēra Gobēra (1622-1744) rokoko stila "Orleānas Šarlotes Aglajas portrets ar rozēm greznoto tērpu".

18.gadsimtu - rokoko laikmetu - grafikā pārstāv Žana Dolē (1703-1763), Žila Demarto (1722-1776) un Robēra Gaijāra (1722-1785), kā arī citu meistaru pastorālās ainas, kas pārsvarā veidotas pēc galma gleznotāja Fransuā Bušē (1703-1770) darbu motīviem. Vieglums un rotaļība apvienojas ar tehnisku virtuozitāti un meistarību.

Luiju XIV un Luiju XV, kā arī tā laika augstmaņus var pazīt svinīgi noformētajās Pjēra Drevē (1663-1738) gravīrās.

18.gadsimtu, tāpat kā 19.gadsimtu, raksturo dažādi dekoratīvi lietišķās mākslas priekšmeti - mēbeles, vāzes, pulksteņi, kas kopā rada noskaņu, kura pietuvojas konkrētam laikmetam. Pēc ilgāka laika perioda iespējams atkal apskatīt 18.gadsimta gobelēnu, kas ir viens no izcilākajiem kolekcijas priekšmetiem un veido daļu no rokoko laika interjera imitācijas.

Izvēlētajos 19.gadsimta glezniecības kolekcijas darbos dominē ainavas - no romantisma līdz izteikti reālistiskai glezniecības manierei.

Pirmo vislabāk raksturo Luija Gabriela Ežēna Izabē (1803-1886) sudrabaini samtainā glezniecība.

Reālismu var rast citu tās pašas paaudzes mākslinieku - Barbizonas skolas meistaru - darbos: Žana Batista Kamila Koro (1796-1875) gleznā "Mežmala", Šarla Fransuā Dobiņjī (1817-1878) gleznā "Ainava ar aitu ganāmpulku", Narcisa Virdžila Diasa de la Peņjas (1808-1876) gleznā "Suņi mežā" un Izabē skolnieka Eižēna Siseri (1813-1890) gleznā "Ainava ar laivām".

19.gadsimtā īpaši sociāli aktīvos māksliniekus pārstāv Onorē Domjē (1808-1879) ar vairākām litogrāfijām, tādām kā "Robērs - Makērs advokāta lomā", "Francūži un zuāvi", kā arī citām, kas izvēlētas no diezgan apjomīgas šā autora darbu kolekcijas.

19.-20. gadsimta miju raksturo Žana Ogista Dominika Engra skolnieka Edgara Degā (1834 -1917) pastelis "Sieviete vannā". Pirms savas mājvietas muzejā darbs atradies Kārļa Jurjāna kolekcijā. Ārzemju mākslas muzeja grafikas kabinetā tas ir no 1946.gada. Līdz Otrajam pasaules karam muzeja kolekcijā bijusi arī Engra glezna.

Publikas apskatei izlikta arī Kloda Oskara Monē (1840-1926) "Ziemas ainava. Sandvikena", Ogista Rodēna (1840-1917) skulptūra "Skūpsts", Emīla Otona Frīsa (1879-1949) glezna "Jātnieki. Alpu rozes", kā arī daudzu citu mākslinieku darbi.

Izstādi beidz 20.gadsimta mākslinieka Anrī Loteljē (1908-1993) 1981.gadā muzejam dāvinātās divas gleznas - "Virpulis" un "Flegors", kuras attiecas uz bezpriekšmetisko glezniecību, līdz ar to - citu pasaules uztveres formu.