Antons Megnis (1907-1982) dzimis daudzbērnu zemnieku ģimenē Alšvangas pagastā Aizputes apriņķī. Māksla viņu sāk interesēt jau agri, tam par iemeslu ir apkārtējā daba un ļaudis. Kā vēlāk izsakās Megņa draugs un skolasbiedrs gleznotājs Jēkabs Spriņģis, "kā gliemezis savu gliemežnīcu, tā Megnis sava novada temperamentu un kolorītu - sava novada dvēseli - nes visur sev līdz, Antona raksturs un viņa akvareļi nav šķirami no Alsungas novada".

Jau mācoties Liepājas Daiļamatniecības vidusskolā, bet jo sevišķi studiju gados Mākslas akadēmijā izpaužas Megņa dotības monumentālās glezniecības laukā. Viņa darbi gūst ievērību akadēmijas studentu izstādēs. Akadēmijā Megnis mācās profesora Jāņa Kugas meistardarbnīcā un beidz to 1941.gadā ar mākslinieka dekoratora grādu.

Pastāvīgās studijās un meklējumos Megnis lielu vērību veltī klasiskajam mantojumam, analizē un pārvērtē vecmeistaru kompozīcijas principus un paņēmienus. Gadu gaitā viņa daiļrade guvusi visai plašu sazarojumu, jo mākslinieks darbojies gan dažādās dekoratīvās glezniecības jomās, gan stājglezniecībā. Mākslinieka darbos viscaur jūtams paša mākslinieka pārdzīvotais.

Gleznas raksturo dinamika, ekspresija, interesanta krāsu gamma, oriģināla gleznojuma maniere. Spilgta lappuse mākslinieka daiļradē ir viņa sasniegumi akvareļglezniecībā.

Izstādēs Megnis piedalījies kopš 1933.gada. Mākslinieku savienības biedrs kopš 1961.gada. Gleznojis galvenokārt ainavas - smagnējas, monumentāli vērienīgas, krāsu klājis biezi un kontrastaini. Otrs tuvākais temats, kā mākslinieks pats teicis, mūžīgais, vispārcilvēciskais - mīlestība, māte, sieviete.

Izstāde galerijā "Antonija" būs skatāma līdz 9.aprīlim.