2007.gadā kinorežisors Rolands Kalniņš svin 85 gadu jubileju. Izstādes autori koncentrējas uz dramatiskāko periodu Rolanda Kalniņa kinodzīvē, jo viņš ir režisors, kura darbi visvairāk cietuši no padomju režīma represijām.
Rolands Kalniņš bija drosmīgs gan tēmu izvēlē, gan mākslinieciskajā risinājumā, atkāpjoties no valdošā sociālistiskā reālisma tradīcijām, tāpēc viņa filmas tika cenzētas un galu galā tomēr liktas plauktā vai pat pārtraukta to ražošana.
Šādi notikumi sablīvējušies no 1964. līdz 1974. gadam, kad tapa Rolanda Kalniņa spilgtākās un tāpēc arī cenzētākās filmas. Pirmās no tām ir "Akmens un šķembas" (1966., padomjlaiku nosaukums "Es visu atceros, Ričard!") un "Četri balti krekli" (1967., "Elpojiet dziļi..."), kas tūlīt pēc uzņemšanas tika aizliegtas un veselus divdesmit gadus latviešu kino vēsturē eksistēja kā leģendāri fantomi, nevis reāli kultūrfakti. Salīdzinoši labvēlīgāks liktenis bija filmai "Ceplis" (1972.), bet absolūti novatoriskā un latviešu kino kontekstā revolucionārā filma "Piejūras klimats" (1974.) tika apturēta ražošanas perioda vidū. Ar to arī beidzās šis inovatīvais periods, turpmākās savas filmas Rolands Kalniņš sauc par maizes darbiem (detektīvi, sporta filmas), bet daudzās radošās ieceres palika scenārija stadijā un netika cauri dažādu redkolēģiju sietam.
Izstādes autori uzdrošinās apgalvot, ka Rolands Kalniņš ir pasaules klases režijas talants, kurš diemžēl bija iesprostots padomju totalitārā režīma būrī, tomēr strādāja tikpat augstā mākslinieciskā līmenī kā 20.gadsimta 60.gadu kinomākslas novatori citur Eiropā. Tāpēc viens no izstādes elementiem ir "laika lineāls", kurā fakti Rolanda Kalniņa biogrāfijā un latviešu kino vēsturē sastatīti ar pasaules kino notikumiem, meklētas arī paralēles, stilistiskas un jēdzieniskas sasauces starp Rolanda Kalniņa filmām un konkrētām pasaules kinovēstures pērlēm no franču, čehu un poļu "jaunā viļņa", itāļu neoreālisma un krievu "atkušņa laika" kino. Izstāde pierāda, ka Rolands Kalniņš, lai gan dzīvojis aiz dzelzs priekškara un neko daudz nav zinājis par pasaules kino tendencēm, tomēr strādājis līdzīgi kā Mikelandželo Antonioni, Žans Liks Godārs, Andžejs Vajda, Vera Hitilova un citi klasiķi.
Izstādi veido komanda, kas sastrādājusies jau Rīgas Kinomuzeja iepriekšējās izstādes "Jāņa Streiča mistērijas" veidošanā — māksliniece Anna Heinrihsone, Kinomuzeja vadītāja, kinozinātniece Elīna Reitere, kinokritiķe Dita Rietuma, fotogrāfe Agnese Zeltiņa. Arī "Rolanda Kalniņa aizliegtais laiks" stilistiski turpina to pašu pamatprincipu: izstāde kā atraktīva telpa un emocionāla pieredze, kas piedāvā iepazīt kino kultūru.
Izstāde apskatāma līdz 2007.gada septembrim Peitavas ielā 10/12, ieeja no Mazās Peitavas ielas. Darbalaiks no otrdienas līdz sestdienai no plkst. 11.00 līdz 18.00.






